Labrīt, manu mīļo lasītāj! 

Pēkšņi atcerējos, ka solīju taču īsāk rakstīt. Iepriekšējais raksts – tas, kas TIKAI sievietēm un kuru tomēr lasīja arī Vīrieši, uz ko klusībā cerēju 🙂 – patiešām izdevās ļoti konspektīvs. Teju visu konspektu karalis 😀

No sirds pateicos par iecietību un pacietību manu diezkurtamrakstambūsbeigasjavispārbūs lasīšanā.

Kā jau daži vērīgākie 🙂 no jums varētu būt pamanījuši – ar visu sirdi un dvēseli ticu brīnumiem un ticu, ka iespējams ir viss, kam vien tici, ka tas ir iespējams. Tas nebūtu nenozīmē, ka uzreiz piepildās un tieši tā, kā esi iedomājies. Bet ticībai ir milzu spēks. Pat ja iet līdz bērnišķīgam naivumam, lai!

Labāk bērnišķīgi ticības pilns skatiens nekā nekamvairsneredzujēgu acu pāris spogulī pretī veras 😀 Mēģināju abus variantus.. Tas pirmais ir neizsakāmi, neizsakāmi iedvesmojošāks 🙂

6209957186_6056085224_b

Tāpat, kā jau būsi pamanījis, esmu ar visām četrām par … nepadošanos. Nekad neatmest ar roku, ja kaut kas ar pirmo reizi neizdodas. Nav svarīgi, cik tieši reižu jāmēģina, kamēr sanāk. Vienā brīdī noteikti izdosies! Un – patiešām izdodas.

Nu, lūk. Kā es to zinu? Kā gan es to varētu tik droši zināt..? KĀ???

 🙂 🙂 🙂

Vai zini, kas šodien par dienu?

3.februāris – šīs sapņu vietnes dacepa.com dzimšanas diena!

Tāltālajā jeb precīzāk 2015.gada 3.februārī 😀 uzdrīkstējos atvērt šo blogu. Galvenā vaininiece, viņai pašai to nemaz nenojaušot, ir Pingvīnu Zane. Viņas Pingvīna projekts man deva spēku. Visu nepieciešamo drosmi, kas vien vajadzīga tik trakai sākotnējai iecerei kā mans LIELAIS sapnis. Tik ļoti ārpus komforta zonas iepriekš nebiju dzīvojusi. Vai bija toreiz bail? He-he.. Reizēm vēl joprojām baidos no tā, ko rakstu. Vai arī uzrakstu, un tad .. baidos izlasīt 🙂 Vai tas mani spēj atturēt ? It nemaz! Ja nepieciešams, izbaidos no sirds. Un TURPINU rakstīt. Un SAPŅOT. Un SAPŅUS PIEPILDĪT! Bailes nav nekāds arguments, lai atteiktos no dzīves, kuru var dzīvot ar visu sirdi. 

Šī gada laikā esmu piepildījusi neskaitāmus sapņus! Sākot ar grāmatiņu elektronisku nopublicēšanu, beidzot ar iespēju satikties ar jums klātienē! Vēlreiz – paldies par uzaicinājumiem! Ja aicināsiet vēl – ar vislielāko prieku došos ciemos! Tikai pasakiet -kur un kad 😉

Ko vēl esmu paveikusi šī gada laikā?

Esmu spējusi sadzirdēt savu dvēseli. Ar sirdi sadzirdēt. Un beidzot zinu, ar sirdi zinu, kāpēc esmu šai pasaulē. Lai mīlētu. Lai vairotu mīlestību, labestību, sirsnību, mīļumu.. Un lai vairotu gaišumu, cik vien daudz gaišuma viens cilvēks spēj radīt. Lai padarītu šo pasauli labāku. Tā nu sanāk, ka šobrīd daru tieši to, par ko sapņoju 5 gadu vecumā.. Tieši to, par ko sapņoju, kad biju pavisam maza.

Paldies visiem, kas kopā ar mani no paša sapņu vietnes dibināšanas sākuma! Veselu gadu esam bijuši kopā! 365 dienas. 365 paldies 😉 Kas tik te netika sadarīts.. Un kas – vēl tikai priekšā!

Paldies ikvienam jaunpienācējam! Ļoti, ļoti ceru, ka būs gan noderīgi, gan interesanti šeit ik pa laikam ieskatīties arī turpmāk!

Un vēl daži PALDIES, ko šoreiz ļoti vēlētos pateikt.

Paldies manam tētim. Bez viņa nebūtu sākusi savu pašizziņas ceļu. Nekad nebūtu sākusi. Manā sirdī Tu, tēt, vienmēr būsi ar mani. Paldies par visu, ko esi man devis!!! Paldies, ka parādīji man manu ceļu..

Paldies manai mammai: bez Tevis nebūtu manis un vispār nekā nebūtu! Paldies Tev, mammu!!! Nepadošanās gēni un cīņas spars man no Tevis un lai kāds vispār par to šaubītos! 😉

Paldies manam brālim: par to, ka Tu esi – vienkārši paldies. Man jau liekas, ka organizēšanas spēja man no Tevis pielipusi. Mans brālis var visu. Vienkārši ticiet – tā ir! Un ja ‘mazais’ brālis var, ko tad es lai – lielā māsa – nevarētu. Hmm 🙂

Kā piepildīt savus sapņus? Pamazītēm, pamazītiņām.. Tik jāsāk kaut ko darīt.. UN tad jāļauj sevi vest turp, kurp sirds aicina doties. Tik vienkārši. Pamēģini arī Tu 😉 Tas var iepatikties. Un sagādāt patiesu prieku. PAMĒĢINI!!! 🙂

1gadsSapnotava

Sapņotavas laimīgā gaviļniece,

Dace

P.s. par Lielo sapni visās tā variācijās vairāk papļāpāsim 5.februārī, kas ir Lielā sapņa dzimšanas diena 😉 Tā kā pēc dienas SVINAM ATKAL – tālu neaizejat 😉

Un – paldies, ka jūs man esat 🙂

P.p.s. Ehh, kaut kā šitie jubilejas raksti tomēr tādi dikti uz sevi vērsti sanāk 🙂 Neņemiet ļaunā, ja nu gadījumā kāds ..ņem 😉 Bet viengadnieks ir un paliek viengadnieks. Vēl jau tikai  mācās staigāt 😉