by Jānis un Dace Zeme | Sep 13, 2017 | Blogs, Dzeja
augstu gaisā, augstāk par putniem, mākoņiem, tuvāk Galvenajam tālāk no Zemes rūpēm un ciešāk dziļākās būtības meklējumiem: “Kas esmu? Kurp eju?” virs mākoņu spalvainās segas sākas haosa turbulence un vienlaikus – paļāvība viss ir / viss būs / viss...
by Jānis un Dace Zeme | Jūl 10, 2017 | Blogs, Dzeja
.. debesis mākoņiem ķemmē matus lietus pavedieni nočaukst uz zemes un līnijas zīmē atstāj strīpas uz trotuāra māju logiem svārku apakšmalas somiņas no zamša strīpaina pasaule- debesīm prieki: lietus pavedieni savieno zemes dzīvo un...
by Jānis un Dace Zeme | Jūn 9, 2017 | Blogs, Dzeja
kamēr biju kā ezis un adatas slējās visapkārt noglāstīt mani bez sadurtiem pirkstiem drosmīgais nevarēja kamēr biju kā kaza, kas spītīgi sienā badās pa taisno caur mūri lai ietu un nevērtu durvis vaļā, mani samīļot nedrīkstēja kamēr biju kā pelēns...
by Jānis un Dace Zeme | Jūn 9, 2017 | Blogs, Dzeja
Projekts “Salīmēt prieku” Būs nepieciešams: Līme, prieks un pacietība Pagātnē: kāds, kas (ne-tīšām) salauzis tavu prieku: paziņa, draugs vai pilnīgi svešs tev cilvēks Tagadnē: vieta, kur droši patverties un.. cītīgi līmēt ...
by Jānis un Dace Zeme | Okt 17, 2016 | Blogs, Dzeja
vārdi, kas bez vārdiem izskan vien sirdīs nav mazāk nedzirdami par tiem, kas pateikti skaļi sirds sacītos vārdus tieši tā arī sirdis sadzird BEZ vārdiem *** lai paliek starp sirdīm bez skaņas trīs pateiktie vārdi skaņas neesamība sirds vārdu patiesumu nemazina sirds...
by Jānis un Dace Zeme | Okt 9, 2016 | Atziņas, Dzeja
Gribēju savulaik izsargāties bet nepaspēju un manī iesējās vārdi kas latvietim sveši kā, piemēram ‘davai, ejam! točna zini? nu kruta! nav tolkas!’ kādu rītu dzirdēju no sava bērna mutes vārdus, ko uzrakstīt grūti kur nu vēl...