Mīļš sveiciens Tev, manu lasītāj!
“Migla kā vate, vairāk par pārdesmit metriem uz priekšu neko neredz”, nodomāju, braukdama Tukums-Ventspils ceļa posmu sestdienas naktī. Pulkstens rādīja pirmo pēcpusnakts stundu.
Principā jau ceļš labi zināms, bet atliek to miglas plīvuru uzklāt – un viss izskatās kā pirmo reizi. Diez, kas tā pa vietu…? Sajūta tāda, it kā nekad agrāk nebūtu braukusi. Klusībā cerot, ka meža zvēriem arī migla nepatiks un ceļu šķērsot neviens nemēģinās, paļāvīgi stūrēju māju virzienā.
Protams, ka nākamā doma, kas ieskrēja prātā – klau, bet viss gluži kā dzīvē. Kad tu dari ko nebijušu (tēlaini runājot, ir nezināmais jeb “miglas plīvurs”) – tu taču tai sākumposmā arī neredzi vairāk par vienu soli. Pilnīgi neiespējami paredzēt – kas un kā attīstīsies, kas aizies, kas būs jādara savādāk, kur būs taisnais ceļa gabals, kur vairāk līkumu. Kamēr nesāksi braukt. Kamēr to kustību neuzsāksi. Un var arī būt tā, ka migla vienā brīdī ceļā vairs nebūs, bet būs pilnīgi skaidras debesis un ceļš kilometriem uz priekšu – skaidri izgaismots.
Domājot par sevi pēdējo trīs mēnešu griezumā – iepriekšminētā metafora pilnīgi noteikti ir par mani. Gulētas un mazāk gulētas naktis, darbs 14-16h dienā, gandrīz pilnībā nogulēta simtgade (nu kas guļ, tas vismaz negrēko!) un draudzene, kas dažas minūtes pirms salūta izrauj no siltās gultas, ka simtgades salūts tomēr jāredz … un kas tik vēl nav bijis. Protams, ka gribu arī dažus vārdus par savu programmu “Love Now” pateikt. Tas tomēr ir mans gara bērns, mans mazulis.
Ja kāds būtu teicis: “Klau, Dace, tev drīz būs pieraksts uz priekšu”, būtu pieklājīgi atsmaidījusi pretī un padomājusi: “Kā tad. Ka tik ne arī. Kā pie zobārsta.” Tā tiešām ir noticis. Programmā jaunu vietu (ja tev gribas manu klātbutni ikdienā) – šogad tiešām vairs nav. Ja jūties sevī gana patstāvīgs, tad vēl noteikti varam kaut ko saorganizēt arī šogad. Bet, ja sev esi ilgstoši darījis pāri un esi zaudējis ticību sev nu tā pamatīgi, tad visticamāk – programmu būs daudz vieglāk īstenot, ja arī es būšu tev ikdienā līdzās. Vismaz pirmo nedēļu. Vari pieteikties jau tagad – un sāksim 2.janvārī! 😉 Jaunam gadam jaunu dzīvi ar jaunu tevis (tavu labāko) versiju. Nu kāpēc gan ne? Starp citu, programmu kā dāvanu vari pasniegt arī sev tuvam cilvēkam (piemēram, mammai, brālim, māsai). Raksti man uz dace@dacepa.com, ja ir interese!
Kādu vakaru ar dēlu runājām. Par viņa plāniem šajā dzīvē. Noliku visu malā. Arī tos nekad neapdarāmos mājas darbus. Un klausījos. Un atkal nonācu pie atziņas (jau kuro reizi savā dzīvē), tik daudz ko vari uzzināt par savu bērnu, ja vien neiejaucies ar savu dzīves pieredzi. Katram ir SAVI SAPŅI. Un labi, ka ir. Un labi, ka vari būt līdzās, lai palīdzētu un atbalstītu – tos sasniegt. Lai cik lieli vai mazi tie arī nebūtu.
Cilvēki, kas tic saviem sapņiem un īsteno tos – dzīvo ar iekšēju harmonijas, brīvības un prieka sajūtu. Jo īpaši, ja darot to, ko dari, vari tiešām uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai sev vien, bet arī cilvēkiem sev līdzās. Dot iedvesmu. Vairot labo. Vairot prieku. Dalīties spēkā! Un dalīties mīlestībā. Jo vairāk dalies, jo vairāk …top!
Seko saviem sapņiem. Reizi par visām reizēm – nemeklē iemeslus, kāpēc nevari tos īstenot. Nemeklē attaisnojumus nevarēšanai. Ja tas ir tavs sapnis, tad tikai tu to vari piepildīt! Nevienam citam pa spēkam tas nebūs. Ieraugi vienu mazu soli, ko vari paspert sapņa virzienā un izdari to! Izdari to tagad. Sāc iet. Šajā mirklī!
Par sapņiem, kas piepildās, un drosmi tos īstenot!
Ar sirsnību un lielu sirds siltumu,
Dace
