augstu gaisā, augstāk par putniem, mākoņiem, tuvāk Galvenajam   tālāk no Zemes rūpēm un ciešāk dziļākās būtības meklējumiem: “Kas esmu? Kurp eju?”   virs mākoņu spalvainās segas sākas haosa turbulence un vienlaikus - paļāvība viss ir / viss būs / viss ir...

.. debesis mākoņiem ķemmē matus   lietus pavedieni nočaukst uz zemes un līnijas zīmē   atstāj strīpas uz trotuāra māju logiem svārku apakšmalas somiņas no zamša   strīpaina pasaule- debesīm prieki: lietus pavedieni savieno zemes dzīvo   un...

kamēr biju kā ezis un adatas slējās visapkārt noglāstīt mani bez sadurtiem pirkstiem drosmīgais nevarēja   kamēr biju kā kaza, kas spītīgi sienā badās pa taisno caur mūri lai ietu un nevērtu durvis vaļā, mani samīļot nedrīkstēja   kamēr biju kā pelēns...

Projekts "Salīmēt prieku"   Būs nepieciešams: Līme, prieks un pacietība   Pagātnē: kāds, kas (ne-tīšām) salauzis tavu prieku:   paziņa, draugs vai pilnīgi svešs tev cilvēks   Tagadnē: vieta, kur droši patverties un.. cītīgi līmēt  ...

vārdi, kas bez vārdiem izskan vien sirdīs nav mazāk nedzirdami par tiem, kas pateikti skaļi sirds sacītos vārdus tieši tā arī sirdis sadzird BEZ vārdiem *** lai paliek starp sirdīm bez skaņas trīs pateiktie vārdi skaņas neesamība sirds vārdu patiesumu nemazina sirds...

rīts kā PAVASARIS diena kā VASARA vakars kā RUDENS un nakts kā ZIEMA visi gadalaiki satikušies vienā dienā   diena, kas nebeidzas neļauj doties pie miera bet vakars ir vienīgais, kas aizved pie nakts, kurā savukārt uzkrāt spēku jaunai dienai   un pēc nakts,...

pamosties pirms modinātāja pirmajai, lai modinātājs aiz brīnumiem nokrīt no plaukta ka kāds bez zvana arī ceļas   ka kādam zvanu nevajaga   pamosties pirms vārda "celies" pirms uzaicinājuma "lūdzu, piecelties AR modinātāju"   dvēselē sadzirdēt saullēkta...

neko šai dzīvē nedari tikai un vienīgi naudas dēļ   tā ir kā lamatas ar sieru citām pelēm izdodas paķert un veikli aizskriet tālāk tomēr vairums peļu lamatās tā arī paliek   dvēsele stāv no malas un vēro   cik peļu dēļ siera savu dvēseli atdos  ...

visvairāk sāpju otram nodara tas, kam pašam ellīgi sirdī duras un sāpju kamols cilvēku notinis kā laivas mastu apskāvušas buras   grūtums pa priekšu veļas un kamols katram garāmgājējam savu sāpi kaklā uzkarina tā bezjēdzīgi sanāk, sāp visiem, kas trāpās ceļā un...

debesīs zvaigžņu mazulis mazajos greizajos ratos   mēness tēta mīlestības sasildīts un polārzvaigznes vērīgā acu skatiena pieskatīts ar zvaigznēm rotaļājas   mazie greizie rati zvaigžņu mazulim mirdzošām zvaigznēm piebērti   katru zvaigznīti mazulis...

Viss! Tas nu ir noticis!   Visur, kur eju visur ar dzeju   dzejoļi plaukstās, matos, kabatās   daži pat somā un daži pie rokas kā priekpilni mazuļi smiedamies līdzi man skrien   dzejā "labrīt" un "paldies" "lūdzu, piedod" un arī " mīlu tevi" es...

  lūkoties debesīs debesis iemīlēt vēlēties debesis zemei atnest   katru vārdu, pirms pateikt skaļi, debesīm izsacīt   redzēt debesis smaidām   un tikai tad katru vārdu ar sirdi otra cilvēka sirdī ierakstīt   nevairot sāpīgus vārdus neļaut...

Tava sirds manai sirdij neviļus garām ejot ar sirdi pieskārās   sirds ietrīsējās   Mana sirds Tavai sirdij neviļus garāmejot ar sirdi pieskārās   sirds ietrīsējās   Tava sirds manu sirdi Mana sirds tavu sirdi ar sirdi noglāstīja   un .....

  Vai dvēseli notvert un sagūstīt var? Nolauzt dvēseles spārnus?   un nomest tos kaulainiem suņiem, kaķiem, kas pusbadā pagalmos mīt lai cilvēks vairs dvēseli nepazīst?   (suņi, kaķi tos neēdīs, lai cik ļoti badā dvēseles spārnus tie pazīs lai cik ļoti...

Vai ūdens piliens var izžūt? Vai ātri var izžūt un KĀ..?   vai vajag tam saules glāstu vai putnu, kas ūdens lāsi savā dziesmā izklaigāt var?   vai visi pilieni izžūst? pat tad ja to vesela jūra? Kā tad?   Vai joprojām pietiek ar sauli kas apskauj? Vai...

atrast upi iebrist līdz ceļiem sajust kā straume no pēdām smagumu aizskalo prom   atrast ūdenskritumu zem ūdens šalts ienirt ļaut sevi noskalot mirdzoši tīru no vārdiem, kas sveši pielipuši kārtu kārtām   (kā pērnā gada lapas jau sākušas trūdēt) to visu...

vai iespējams redzēt un vienlaikus NEredzēt   dzirdēt un nedzirdēt reizē   dzirdēt sirdspukstus savus, zināt, ka sirds ir dzīva, bet pašu sirdi noturēt ciet?   katru dienu simtiem izvēļu:   redzēt vai aklam būt? kurlumu ausīs iebāzt? un nejust.....

vai redzi to pašu, ko es? vai.. REDZI..? vai .. JŪTI..?   simtiem, tūkstošiem dvēseļu kā ēnas klīst saviem cilvēkiem līdzi   gaidot, kad tiks pamanītas.. sadzirdētas.. uzklausītas..   cilvēki staigā un maldās kā miglā apjukuši pa apli iet   neredz...

katru dienu satieku vārdus   vārdus, kam kristāla zvaniņa skaņa tie skan viegli un dzidri, gaiši izrotā sirdi gaiši dvēseli ieskauj   (kā silta vilaine vēlā vakara stundā)   un smagos vārdus kas veļas kā laukakmeņi smagi un lēni nāk un paliek pie manis...