Viss!
Tas nu ir noticis!
Visur, kur eju
visur ar dzeju
dzejoļi plaukstās,
matos,
kabatās
daži pat somā
un daži
pie rokas
kā priekpilni
mazuļi
smiedamies
līdzi man skrien
dzejā “labrīt”
un “paldies”
“lūdzu, piedod”
un arī
” mīlu tevi”
es droši pateikt varu
(un nesabīties,
ka mani nesapratīs..
jo dzejai visu piedos)
JĀ.
kopš mirkļa, kad aptvēru:
“Dzejā es varu visu!”
bez dzejas no mājām
vairs neizeju
ne jūrai, ne ezeram
un pat ne skudrai
garām bez vārdiem
vairs nepaeju
ar dzejoli varu būt brīva
ļaut sirdij kā putnam lidot
tie dejo man matos un acīs
un sirdī dejo
brīvi kā putni
tie ļauj
manai dvēselei celties
ar dzejoļiem spārnos
Pat ja kāds mani nesapratīs,
Tik un tā dzejai visu piedos
Smejos un dziedu.
Esmu brīva.
Ar dzejoļiem pilnām kabatām.
