Sirsnīgs labvakar Tev šajā otrdienas vakarā!
Kas vēlas – meklē iespējas, kas nevēlas iemeslus. Tas par mani šoreiz 😀 Nu tik precīzi par mani un … rakstīšanu.
Paņēmu rokās datoru. Rakstīšu. Paga, bet ..vakariņas? Ko vajag no veikala?
Nākama diena – scenārijs apmēram tāds pats. Ne gluži identisks, bet ārkārtīgi līdzīgs.
Tā apmēram nedēļu no vietas. Vēl atsevišķas dienas neparedzēti izbraucieni. Pats par sevi saprotams – parakstīt tad nevar. Kamēr stūrē, nekādas rakstīšanas 🙂
Vakar uz klaviatūras apgūlās …kaķis. Žēli noskatījos. Atkal nekā. Mikijs (bildē – tas ir viņš!) mūsu mājās ir galvenais. Manā gadījumā teiciens, ka es dzīvoju pie kaķa ir pilnīgi patiess. Katrā ziņā respektēju viņa vajadzības ļoti. Jo īpaši pēc vairākiem nepārprotami precīziem satvērieniem manis disciplinēšanai 😀 Ļoti sāku viņu cienīt. Jāatzīst, tas nav abpusēji. Pretī cieņu saņemu ievērojami mazāk.
Rezumējot – viss iepriekšminētais ir spilgts piemērs šim: kad vēlies ko izdarīt, atradīsi iespējas, ja ne – var atrast arī tonnu atrunas. Tas uz visām dzīves situācijām attiecas. Visu nosaka iedvesma vai arī tās neesamība. Vai arī motivācija. Kā nu kurā situācijā.
Gluži nemanot atnācis astronomiskais pavasaris. Labākais gadalaiks, manuprāt. Ļoti patīk tā dabas atmošanās. Gadam būtu jāsākas ar pavasari nevis ziemu. Un ne tikai tāpēc, ka pati Lieldienās esmu dzimusi. Jauns gads, tātad – jauns sākums. Arī aiz loga 🙂 Jā, pat ja ar sniegu! Lai. Šogad esam lutināti ar garu rudeni. Tā kā.. Lai nu vēl uzsnieg tās pāris sniega pārslas.
Zinu, ka pavasarim ļoti raksturīgas ir dažnedažādas veselīga dzīvesveida un tievēšanas tendences. Kas protams ir labi, bet kāpēc ..tikai pavasarī?
Piedāvāju papildināt šīs veselīga dzīvesveida aktivitātes ar šo: labestību un sirsnību lielos vairumos. Un ne kā pavasara akciju. Bet – kā dzīvesveidu.
Kāds varbūt nogrozīs galvu, tad nu gan piedāvājums. Nē, nopietni. Labestība. Sirsnība. Cieņa. Iecietība. Un lielās devās. Katru dienu, katru stundu, katru minūti. Neskatoties uz to, ar ko saskaramies savā ikdienā, uzturēt sevī dzīvu visu šo četrotni.
Labestība, Sirsnība, Cieņa, Iecietība.
Tie, kas tūlīt iebildīs – ja nesaņemu pretī, kāpēc lai .. dotu? Ir man atbilde. Tieši tāpēc arī vajag dot. Jo joprojām tā visa ļoti trūkst. Gan ikdienas saskarsmē, gan ik pa laikam – arī ģimenē.. Ja tev IR, kāpēc lai TU nevarētu iedot. To, kā trūkst citiem? Ko gan vari zaudēt? Sirsnības no tā mazāk Tevī nekļūs 😉 Visticamāk, kļūs vēl vairāk.
Kāds varbūt teiks, bet tad jau mani var sākt izmantot. Lai. Tas ir uz to cilvēku sirdsapziņas. Ne tavas. Un ja redzi, ka izmanto- vari neļaut sevi izmantot. Arī sirsnīgie un labestīgie drīkst atteikt un visam nepiekrist 😉 Ne jau izdabāšana ir vajadzīga. Patiesa sirsnība un labestība gan.
Cieņa? Jā. Pret ikvienu dzīvu būtni. Jā, pat pret … Kāpēc? Jo ne Tev vai man tiesāt otru. Tiesu darbi ne mums veicami. Atbildība par savu rīcību – tas gan. Bet ne par citiem. Tak tāpat nevari otru izmainīt.
Iecietība. Ar šo varētu būt visgrūtāk. Tak vieglāk ir uzsprāgt nekā nesprāgt 😀 Bet ja nopietni, ir jau reizes, kur arī vajag to sprādzienu. Tas ir vienīgais veids, kā panākt lai Tevi ciena. Tomēr bieži vien mums ir visas iespējas līdz eksplozijai nemaz nenonākt. To roceni noraut (atvainojos, rokasbremzes 😀 ) vēl pirms gatavojamies eksplodēt. Riskēju dabūt pa kaklu, bet apgalvošu – iecietība ir inteliģences pazīme. Gudri risināt situācijas var arī bez agresijas 😉
Tā kaut kā.
Labestīga, sirsnīga, cieņpilna un iecietības piesātināta pasaule neradīsies tāpat vien. Tā sākas ar katru no mums. Ko sēsi, to pļausi. Izvēle kā vienmēr – paša rokās. Iespēja ir vienmēr. Bet var arī atrast iemeslus 😉 Katram sava izvēle.
Mīļuma piepildītu šo vakaru vēlot,
Dace
.
