PAPILDINĀTS 2015.gada 15.jūnijā
Zinu, ka ne visiem cilvēkiem der viens un tas pats 🙂 Citiem patiks māksliniecisks teksts, bet citam nepieciešami vienkārši PRAKTISKI PADOMI bez mākslinieciska noformējuma 😉 Ja nu ieguglējot šim rakstam virsū esat uzskrējuši, lai jūs nepiedzīvotu pilnīgu vilšanos par baiļu bērneļiem lasot 🙂 – to tekstu, kas zemāk aiz svītriņām un melnā krāsā iekrāsots, TAD varbūt jums vairāk palīdzēs šis:
TĀTAD, LAI PĀRVARĒTU IRACIONĀLĀS BAILES – bailes, kas patiesībā neapdraud mūsu dzīvību un nav mums bīstamas:
1) jāsaprot baiļu cēlonis – kas tieši bailes izraisījis. Kāpēc svarīgi to zināt? Jo nevar uzveikt neatpazītu pretinieku Bailes nevar pārvarēt, kamēr nav skaidrs, no kurienes tām kājas aug
Cēloni gan saprast reizēm ir pagrūti. Mēdz būt bailes, kas cītīgi paslēpušās – piemēram, cilvēkam bail runāt publikas priekšā. Tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam bail no citiem cilvēkiem. Pilnīgi iespējams, ka īstais baiļu iemesls ir meklējams, piemēram, tālā bērnībā vai arī skolas laikā – kad par nepareizi pateiktu vārdu, pie tāfeles izsauktais skolēns varēja dabūt pa kaklu. Patiesībā lielākajai daļai iracionālo baiļu cēloņi meklējami pavisam kur citur, nekā varbūt šķiet pirmajā acu uzmetienā. Ļoti, ļoti bieži – sāpīgā pieredze, kas uzkrāta jau ļoti agrā bērnībā. Nav izslēgts, ka jebkurām bailēm apakšā slēpjas šīs fundamentālās, milzīgās bailes par to, ka mani nemīl; mani nepieņems, ja būšu tāds, kāds esmu..
2) Lai bailes pārvarētu, no tām nevajadzētu bēgt. Ir vērts apstāties. Var, protams, visu mūžu izvairīties no situācijām, kas šīs bailes izraisa, bet – vai vajag? Bailēm tādējādi tiks iedota lielāka vara. Ja kaut ko savā dzīvē darām baiļu vadīti, tas mums galīgi par labu nenāk. Ar mums viegli tādā brīdī manipulēt. Likt darīt to, ko patiesībā nemaz negribam. Bailes neļauj sadzirdēt sirdsbalsi. Lai atbrīvotos no bailēm – jāsaņem drosmi bailēm acīs ieskatīties. Ne par velti ir teiciens bailēm lielas acis 🙂 Jā, kad emocijas ņem virsroku, grūti saskatīt faktu, ka nemaz nekas tik biedējošs tajās bailēs nav.
Kā saņemt drosmi bailēm acīs ieskatīties? Ir svarīgi darīt to pakāpeniski.
3) Nesasteigt un neprasīt no sevis pārāk daudz – nav iespējams vienā sekundē no stindzinošām bailēm atbrīvoties. Var pakāpeniski. Pa solītim. Nekritizēt sevi, ja pirmajā brīdī neizdodas un atkal gribas bēgt. Neesam jau roboti.. Bailes ir ļoti, ļoti cilvēciskas emocijas. Katrs no kaut kā baidās. Ja jau tik viegli būtu no bailēm atbrīvoties, neviens no mums netērētu laiku, lai baidītos
4) Kad apzināts baiļu cēlonis, kad esam apstājušies, lai sāktu tās pārvarēt un darām to lēnām, neprasot no sevis neiespējamo – nākamais solis ir ĻAUT SEV NO SIRDS IZBAIDĪTIES. Nopietni, vienkārši izjust bailes, izjust visu to, no kā tik ļoti baidāmies. Ļaut sev piedzīvot savas bailes. Vieglāk šo būs izdarīt, ja neesam tieši tajā situācijā, no kuras tik ļoti bail. Mājas apstākļos, piemēram. Vienkārši domājot par šo situāciju, kas izraisa lielas bailes. Un ļaujot bailēm iznākt ārā;
5) Un, visbeidzot, kad esam ļāvuši sev bailes piedzīvot un emocijas rimušās (vēlreiz atkārtošos, vislabāk to tiešām darīt mājas apstākļos – sev droša vidē iztēlojoties to situāciju, no kuras tik ļoti bail), mēģināt saprast, kas ir sliktākais iespējamais, kas varētu notikt, ja darām to, no kā tik ļoti baidāmies. Jā, vienkārši padomāt iespējamos scenārijos, kas tad īsti notiks, ja darīšu to, no kā man tik ļoti bail. Diezgan bieži vai gandrīz vienmēr nāk apjausma, ka bailēm tiešām lielu varu esam iedevuši, bet realitātē ne tuvu nekas tik traks nevar nenotikt
6) Un kad nokļūsim pa īstam situācijā, kas izraisa šīs stindzinošās bailes – baiļu vara vairs nebūs tik liela. Būsim jau paspējuši bailes izdzīvot. Iespējams, ka spēsim par sevi pat pasmaidīt. Un cilvēciski otram atzīties, ka bail jau ir gan, bet gribas pamēģināt. Gribas pamēģināt tās bailes pārvarēt.
Man šis baiļu pārvarēšanas modelis patiešām palīdz. Ļoti ceru, ka palīdzēs arī kādam no jums
——————————————————————————————————————
Mīļš sveiciens visiem maniem lasītājiem 😉
Šodien par bailēm gribu parunāt. Jo pašai tas aktuāli 😉
Katram cilvēkam no kaut kā ir bail. Būtu grūti noticēt, ja kāds teiktu, ka nebaidās pilnīgi ne no kā. Citam stindzinošu sajūtu izraisa fakts, ka būs jāuzstājas publikas priekšā, cits savukārt baidās no augstuma, vēl kāds – no slēgtas telpas, un vēl kāds – no tā, ka kāds no malas ieraudzīs, ka patiesībā viņš nemaz nav tik visu varošs, kā domā līdzcilvēki. Vēl kāds – no salīdzināšanas ar citiem cilvēkiem. (es pati – gandrīz no visa iepriekšpieminētā)
Jā, šis ieraksts vairāk būs saistīts ar destruktīvajām bailēm. Bailēm, kas posta mūsu mieru un izsit no līdzsvara. Kurām it kā nav pamata, bet kas ļoti traucē mums piedzīvot iekšējo brīvību. Un reizēm paņem tādā savā varā, ka vairs nespējam domāt ne par ko citu, kā tikai par šo – maksimāli ātri laisties lapās, darīt visu iespējamu un pat neiespējamo, lai tikai nebūtu jāpiedzīvo tā situācija, kas tik ļoti biedē.
Vispār jau ir iespējams izvairīties no tā, no kā bail. Esmu savulaik mēģinājusi. Var to izdarīt. Lielā daļā gadījumu – tiešām varam aizbēgt. Bet aizbēgšana problēmu neatrisina. Bēgšana kā tāda vispār nepalīdz problēmas risināt. Ar aizbēgšanu nevar bailes pārvarēt, tikai padziļināt un iedot tām vēl lielāku varu!
Jā, man ļoti, ļoti patīk rakstīt. Labi gan, ka šo pateicu, jo no malas to noteikti grūti pamanīt. Bet.. Ik pa laikam pēc kāda ieraksta publicēšanas, mani pārņem baiļu sajūta. Metaforā runājot – ierodas baiļu bērnelis un iesēžas klēpī, apķeras ap kaklu, vairs nelaižas vaļā un no sirds baidās. Baidās par to, ko esmu uzrakstījusi. Baidās, ka nepatikšu. Baidās, ka mani nesapratīs. Baidās, ka kāds pārpratīs. Baidās, ka kādam tas var radīt sāpes. Nemaz nevaru uzskaitīt visas tās bailes, ar kurām nākas saskarties, kamēr baiļu bērnelis sēž klēpī.
Bailes nevar pārvarēt, ja no tām bēg un izvairās. Tās pārvarēt var vienīgi tad, ja ļauj sev tās piedzīvot. Tēlaini runājot – ieskatoties savam baiļu bērnelim acīs. 🙂 Un apzināti ļaujot sev piedzīvot tās situācijas, kuras izraisa bailes. Lēnām un kaut vai pa mazam solītim. Tikai tā to lielo baiļu mezglu var atsiet.
No bailēm ļoti labi var atbrīvoties , ja spējam par sevi pasmieties. Jeb drīzāk, pasmieties par situāciju, kura izraisījusi bailes un mūsu bailīgo reakciju. Daru to regulāri. Tiešām palīdz.
Kāpēc tik svarīgi bailes pārvarēt? Ja esam baiļu varā, esam kā marionetes. Viegli piekrītam darīt to, ko nevēlamies. Piekrītam izdabāt. Klusi pieveram acis situācijās, kurās klusēšana kā reiz būtu pēdējais, ko vajadzētu darīt. Un pats svarīgākais – ja kaut ko darām baiļu vadīti, tas mūs aizved pilnīgi pretējā virzienā – prom no sevis un, protams, prom arī no saviem sapņiem un vēlmēm. Bet no sapņiem prom nevajag iet. Ja tālu aiziet prom, pastāv risks sastapties ar tām divām lēdijām, par kurām rakstīju savā pēdējā e-grāmatiņā.
Un pēc pašas pieredzes, vienā lielā daļā gadījumu bailes pārvarēt ir krietni vieglāk nekā sākumā šķiet. Un pēc to pārvarēšanas – rodas milzīgs spēku pieplūdums. Parādās fantastiska iekšēja brīvības sajūta! Kaut kas līdzīgs jūra līdz ceļiem sajūtai.
Vasara ir klāt. Jūra tepat tuvumā. Nu kāpēc gan ne…?
Ļaujiet sev piedzīvot savas bailes! Un pēc tam palaidiet tās brīvībā – pa vējam. Tādējādi ļaujot atmosties iekšējai brīvības sajūtai. Tas ļoti, ļoti palīdz sapņu īstenošanā. Dod nepieciešamo drosmi! Jā, ik pa laikam būs bail, bet bailēm vairs nebūs noteicošā loma lēmumu pieņemšanā. To lēmumu pieņemšanā, pateicoties kuriem varam piedzīvot laimes sajūtu. Varam kļūt laimīgi. Jā, to es par sapņu īstenošanu arīdzan. Jo īpaši 😉
Brīvbrīdim varat palasīt šo starpgadījumu. Arī bailēm saistīts. Gadījās man tāds aizvakar.
No baiļu bērneļiem brīvu dienu vēlot,
Dace
