Mīļš labvakar Tev, manu lasītāj!
Pat nemēģināšu taisnoties un teikšu kā ir – noguru no rakstīšanas.. No tām dziļajām pārdomām jau reāli arī var nogurt. Paņēmu “atvaļinājumu”, bet vēl nezinu – vai ar to būs gana. Tad jau redzēsim. Rakstīt man dikti patīk, bet.. nu vispār tas ir pamatīgs darbs.. Tāpat kā Tev šo visu te sarakstīto izlasīt. Pateicos, ka joprojām to dari 😉
Šovakar nekā mega gara nebūs. Pa vienkāršo un varbūt pat pa īso. Varbūt pirmoreizi mūžā sanāks. Jau iztēlojos, par mani varētu runāt tā (man tas patiesi patiktu!): “Nu, tā Dace, kas spēja pateikt īsi, kā naglai uz galvas.. Ar skatienu vien .. pateikt” 🙂 (labi, tas man nespīd, es to apzinos!)
Vai esi domājis par saviem īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem/sapņiem? Par savu dzīvi? Kurp dodies? Un vai tiešām vēlies tur nokļūt un vai tas spēs darīt laimīgu? Nu nezinu, kaut kādi pieturas punkti tuvākajam gadam, trim, pieciem.. Ja pieturas punktu nebūs, nekur nokļūt nevar, jo nezin jau pašu galveno – kurp vēlas nonākt. Kopumā tas nozīmē, samērā bezmērķīgi cilpot pa apli jeb atrasties burvju loka viducī. No vienas puses – it kā ļauties plūdumam, bet tādam plūdumam, kas var arī neaizvest tajā virzienā, kur patiešām gribētos nonākt. Jēgpilnu kustību var dabūt vien tad, ja sāk apzināties – AR SIRDI sajust, pēc kā dvēsele tiecas.. Un izdarīt izvēli. Tas ir tas brīdis, kad dzīvē pa īstam sākas vesela (ne)jaušību virkne 😉
Un vai esi domājis par savas dzīves pamatvērtībām, sākot ar pašu svarīgāko un beidzot ar pavisam ko otršķirīgu – nu kaut ko tādu, ko pa tiešo var aizfīrēt uz atkritumiem un bez kā gluži labi var iztikt, jo patiešām nevajag un laimīgu tas darīt nespēj? Graudus no pelavām spēt izlasīt. Patiešām svarīgo priekš sevis ar sirdi sajust. Un pārvērtēt savu vērtību skalu. Izmest lieko. Ieviest kaut ko, kas līdz šim trūcis. Bet varbūt apjaust, ka beidzot viss ir tieši tā, kā esi vēlējies. Galvenā domā – spēt apzināties, pašam apzināties, kas priekš Tevis ir svarīgi un neļaut nevienam šo vērtību skalu nonest.
Jā, teorētiski, šeit var pasmaidīt – 1 eiro sapņotāja ar ļoti neviennozīmīgu sapni par vērtībām runā. Bet kāpēc gan ne??? Vēlos to savu Lielo sapni piepildīt. Patiešām vēlos. Un spēt to paveikt savas vērtību skalas ietvaros. Lūk, izaicinājums 😉
Njā.
Nerakstīju neko šo te pēdējo nedēļu. Bet domāju gan. Atzīšos, tostarp, mazliet saraizējos par sapņu vietni. Ir sajūta, ka šim mazulim ir jāpārdzimst – bet kur un kā – pagaidām vēl nezinu. Vajag lielus spārnus. Varbūt jāgaida, kad izaugs. Bet varbūt vajag ko pavisam kardinālu. Viens ir skaidrs – vajadzīgi lieli spārni gan Lielajam sapnim, gan visiem pārējiem. Tie visi meklē.. SPĀRNUS.
Pieredzi varot iegūt par jaunības cenu. Dikti dārga cena. Ticu, ka var arī ātrāk. Bet spārnus vajadzēs. Kas meklējot, tas atrodot. Nu ko – der. Meklēšu Lielos spārnus 😉
Siltu vakaru vēlot,
Dace
