Šorīt cimdu vietā
kabatās ieliku
divus vārdus:
LŪDZU un PIEDOD
(Kreisajā pusē,
kur sirds dzīvo –
LŪDZU
labajā,
kurā mīt prāts –
PIEDOD)
kad sirds ar prātu
satiekas
tie abi kopā
var paveikt
ko lielu
(un palūgt: piedod)
LŪDZU PIEDOD
jūtu – tā vajag
vienkārši vajag
šos divus vārdus
paņemt
šodienā līdzi
vēl nav par vēlu
vēl varu paspēt
šos vārdus iedot,
kam vakar nepaspēju
(gadās, ka nepaspējam..
dzīvē visādi gadās,
kad atliek uz vēlāku laiku..)
Tikai divus vārdus:
Lūdzu piedod
iedot tieši rokās
iedot tieši Tev rokās
jūtu, tā vajag
zinu, vēl nav par vēlu
un tāpēc
ar diviem vārdiem
kabatās
cimdu vietā
un mīļuma pilnu sirdi
meklēju Tevi
lai pateiktu:
lūdzu piedod
pateiktu ŠODIEN
jo vakar nepaspēju
*****************************************
neatliec “lūdzu, piedod”
uz vēlāku laiku
vēlākā laikā
laika var nebūt!
*************************************
cik bieži tā gadās
pavisam izkrīt no sirds
ka cilvēkus, kurus mīlam –
aizmirstam mīlēt,
bet nodarām pāri
lūdzu, piedod.
zinu, vēl nav par vēlu
kā varu to zināt?
jo mēs esam dzīvi
Lūdzu piedod.
Vakar nepaspēju.
Lūdzu šodien.
vēlos Tev atdot
šos vārdus šodien
un neatlikt vairs uz rītu:
PIEDOD.
LŪDZU.
**********************
Ja dzirdi šos vārdus,
piedod… AR SIRDI
un neatliec uz rītu
ir tikai ŠIS MIRKLIS
Mirklis, kad
PIEDOT un …
MĪLĒT
