“Vai varu ar Tevi atkal parunāt, lūdzu?” meitenīte jautājoši lūkojās debesīs.

“Klausos Tevi. Kas uz sirds?” balss labestīgi atsaucās.

“Es Tevi joprojām dzirdu! Dzirdu!!!” meitenīte priekpilni iesaucās. Un tad pavisam klusi turpināja: “Tu teici, kamēr vien spēšu Tevi sadzirdēt, es nenomaldīšos.”

“Tu neesi nomaldījusies,” balss smaidot apstiprināja

Meitenīte pasmaidīja, tomēr viņas sejā iezagās šaubas. Un viņa norūpējusies turpināja: “Man reizēm liekas, ka esmu gan.”

“Kāpēc Tu tā domā?” balss vaicāja. “Vai to grūtību dēļ, ar kurām Tev nākas saskarties savā ceļā?”

“Jā”, meitenīte atbildēja. “Man šķiet, ka ejot Sirds ceļu, visam būtu jānotiek daudz vieglāk.”

“Vieglāk, ātrāk un bez šķēršļiem?” balss smaidot pārvaicāja.

“Jā, tā man šķiet,” meitenīte nopūtās. “Ejot Sirds ceļu, taču atliek tik vien kā ieklausīties savā sirdī. Visam būtu jābūt pavisam vienkārši. Kāpēc tik daudz pārbaudījumu?”

“Tieši tāpēc, ka tas ir Sirds ceļš,” balss atbildēja.

Meitenīte bija neizpratnē: “Bet kāpēc nevarētu būt vieglāk? Vai visi cilvēki saskaras ar šādām grūtībām savā ceļā?”

“Visi cilvēki neizvēlas Sirds ceļu. Sirds ceļš ir pats, pats grūtākais. Tāpēc citi cilvēki izvēlas Prāta ceļu, kas ir daudz vieglāks,” balss atteica.

“Vai es arī varu izvēlēties Prāta ceļu?” meitenīte turpināja.

“Vari gan,” balss skumji atbildēja. “Tomēr tad Tu diez vai spēsi mani sadzirdēt.”

Meitenīte domīgi apklusa. “Bet es gribu Tevi sadzirdēt,” viņa turpināja.

“Meitēn, nebaidies nu no grūtībām! Sirds ceļš, kaut arī grūtākais, tomēr ir pats skaistākais ceļš šajā pasaulē! Ja vēlies Mīlestību, Sirds ceļš ir vienīgais, kas ļaus Tev to sastapt. Ja vēlies kļūt patiesi laimīga – arī tad Sirds ceļš ir vienīgais, kas ļaus Tev to piedzīvot. Un reizēm tās grūtības šķiet lielākas nekā patiesībā ir,” balss uzmundrinoši teica.

“Ja, Sirds ceļu ejot, sāc domāt ar prātu nevis sirdi, daudzi šķēršļi sāk izskatīties nepārvarami. Kad sāc meklēt izskaidrojumus, mēģini izdomāt risinājumus, tad kļūst aizvien grūtāk. Tas tāpēc, ka šādos brīžos Tu vairs nespēj sadzirdēt savu sirdi,” balss turpināja.

“Bet es gribu sadzirdēt savu sirdi! Es ļoti vēlos Mīlestību, es ļoti vēlos kļūt laimīga,” meitenīte ilgpilni iesaucās.

“Tad turpini iesākto. Šis ceļš Tevi turp noteikti aizvedīs,” balss atbildēja. “Un šaubu brīžos atceries, ka es vienmēr esmu Tev līdzās. Tu vari uz mani paļauties. Vienmēr. Es vienmēr Tev palīdzēšu, kamēr vien būsi šajā ceļā,” balss sirsnīgi atbildēja.

“Es mīlu Tevi,” meitenīte čukstus noteica. “Es Tevi ļoti, ļoti mīlu.”