“Mamm, kas ir mīlestība?”, meita vaicāja savai māmiņai.
“Mīlestība ir tad, kad divas sirdis satiekas un nekad vairs negrib šķirties viena no otras”, teica māmiņa.
“Un ko dara cilvēki, kad viņu sirdis satiekas?”, turpināja iztaujāt meita.
“Reizēm paklausa savas sirdis. Un satiek viens otru. Reizēm bēg prom. Un tad rodas daudz nelaimīgu cilvēku”, atbildēja māmiņa.
“Kāpēc viņi bēg? Vai tad cilvēki negrib būt laimīgi?”, meita bija neizpratnē.
“Jo baidās tikt sāpināti, baidās tikt atraidīti, bet visvairāk baidās paši no sevis”, māmiņa skumji noteica.
“Mamm, kad es izaugšu liela, es ne no kā nebaidīšos!”, apņēmīgi noteica meita. “Es ļoti gribu būt laimīga!”
