pamosties pirms modinātāja
pirmajai,
lai modinātājs aiz brīnumiem nokrīt no plaukta
ka kāds bez zvana arī ceļas
ka kādam zvanu nevajaga
pamosties pirms vārda “celies”
pirms uzaicinājuma
“lūdzu, piecelties AR modinātāju”
dvēselē sadzirdēt saullēkta zvanu
celties ar neredzamiem saules stariem,
kas tikko modušies tev sirdī
pirms spalgās zvana skaņas
lai gailis vēl snauduļo uz lakts.
lai vēl ir nakts
citiem nakts
Bet tev – rīts!
celies ar dvēseli
negaidi gaiļa dziesmu
celies, jo pienācis laiks
PAMOSTIES
bez modinātāja.
bez kāda, kas
gudri tev sacīs: un tagad -celies!
lai citi vēl guļ
svarīgi, lai nomodā
esi tu pats
arī tad, kad guli
svarīgi, lai gaiļa dziesma tevi nepārdzied
un
modinātājs nepārzvana
vajag,
lai tevi pamodina
tavas dvēseles saullēkts
ar vārdiem:
“Mosties!
Ir pienācis rīts!
Laiks PAMOSTIES”
pat ja aiz loga ir nakts
saullēkts sirdī var uzaust
jebkurā mirklī
lai citi guļ
un mostas līdz ar gaiļa dziesmu
vai modinātājzvanu
vai guļ, cik ilgi vien vēlas
vai neceļas nemaz
(kā kuram labpatīk)
Tu savu celšanās dziesmu
dziedāsi pats.
Ar dvēseles saullēkta vārdiem
Ar savu dvēseles rītu
celies…
