“Kāpēc daži cilvēki izturas tik slikti pret citiem cilvēkiem?”, puisēns jautāja savai māmiņai. “Kāpēc sit? Kāpēc apsmej? Kāpēc zog? Un kāpēc vispār karo savā starpā? Vai tad visi nevar dzīvot saticīgi un labestīgi? “
Māmiņa skumji pasmaidīja. “Var dzīvot saticīgi. Bet ir cilvēki, kas to nespēj. Vienkārši nespēj. Ne tāpēc, ka negribētu. Viņi ir ļoti, ļoti nelaimīgi, vientuļi un izmisuši savā dzīvē. Varbūt tas nāk no bērnības. Kad tik ļoti trūkusi mīlestība un kāds, kas par viņiem parūpējas. Bet varbūt cilvēks par tādu izveidojies dzīves laikā. Ļoti daudz visā vīlies, piedzīvojis dažādus ļoti grūtus pārbaudījumus un vienā mirklī vienkārši sabrucis. Un kļuvis nežēlīgs.”
“Mamm, bet, kas notiktu, ja tie cilvēki, kuriem ir daudz mīlestības, šo mīlestību dotu tiem cilvēkiem, kuri ir kļuvuši nežēlīgi? Tad viņi saņemtu to, kas viņiem tik ļoti trūcis un atkal kļūtu pavisam labestīgi,” zēns prātojot turpināja.
“Tas gan būtu labi”, māmiņa atbildēja. “Un tomēr tas nav tik vienkārši. Tie cilvēki ir nocietinājuši savas sirdis mīlestībai. Un lai šīs sirdis atkal varētu pieņemt mīlestību, pašam cilvēkam jāļauj otram pienākt sev klāt. Tas nozīmētu atmest to uzlikto ļaunuma masku un atkal kļūt pavisam neaizsargātam.”
“Bet tie cilvēki, kuriem ir tik daudz mīlestības pret citiem cilvēkiem, taču var pastāstīt, kāpēc ir tik svarīgi mīlēt vienam otru,” zēns domīgi vaicāja tālāk.
“Tas būtu jauki. Tomēr cilvēks, kurš nocietinājis savu sirdi, arī sadzirdēt tik viegli otru vairs nespēj,” māmiņa atbildēja.
Iestājās klusums. Puisēns skatījās pa logu un cītīgi kaut ko sevī pārdomāja. Mamma mīlestībā uzlūkoja šo mazo dvēselīti. “Mazs Tu esi, bet cik daudz mīlestības tavā mazajā dvēselītē pret citiem cilvēkiem! Tu izaugsi par labu un krietnu cilvēku,” viņa pie sevis domāja.
Pēkšņi puisēns pārtrauca šo klusuma pauzi.
“Mamm, es zinu! ZINU, kas jādara!!!” puisēns līksmi iesaucās. “Tos cilvēkus vienkārši vajag samīļot! SAMĪĻOT!!! Tā, kā tu mani samīļo, kad man ir grūti. Un tad visi nelaimīgie cilvēki atkal kļūs sirsnīgi un labestīgi. Un atkal spēs viens otru mīlēt!”
—
Viss ir vienkārši. Pavisam vienkārši. Dāvā mīlestību tur, kur tās trūkst.
