Sveiciens ikvienam no jums Jāņu dienā! Palaimējās man vakarnakt būt vietā, kur lietus nelīst 🙂 Bija tiešām patīkama pārmaiņa! Bieži tā negadās 😀
Šī varētu būt viena no sensitīvākajām tēmām, ko līdz šim esmu aplūkojusi 🙂 Lai attiecību jautājumiem pieskartos – tur vispār lielu drosmi vajag 😀 Rakstīšu, kamēr vēl IR 😀
Droši nezinu, vai šai tēmai ir kāds tiešs sakars ar sapņu īstenošanu. Man jau liekas, ka ir vistiešākais 🙂 Bet es varu nebūt objektīva, jo visur saskatu saistību ar sapņiem. Un, ja dzirdu vārdu ‘sapnis’, reaģēju tā kā parasti reaģē, kad uz 112 kāds pazvana. NEKAVĒJOTIES meklēju risinājumus 😀 Ir cilvēki, kas to var apliecināt ar savu personīgo pieredzi. Lūdzu, piedodiet 😉 Katram sava vājā vieta.
Kāda gan līdzatkarībai saistība ar sapņiem? Pilnībā pakārtojot savu dzīvi otram cilvēkam, no saviem sapņiem jāatsakās.. Tas notiek gluži automātiski. It kā glābjot to cilvēku, kas līdzās, bet patiesībā vienkārši grimstot kopā vienā laivā. Labi, ja tas otrs cilvēks tiešām vēlas mainīties.. Un izrāda kaut niecīgu vēlmi meklēt risinājumus. Bet ja nu nevēlas.. ? Ceļš uz Nekurieni, kas var ilgt visa mūža garumā. Ja jau vēl varētu izglābt, tad ir uz ko tiekties.. Bet ja nevar.. Upurēt savu dzīvi? Vai tiešām vērts nest šādu upuri? Varonīgi izciest it kā sev nolemto likteni, bet patiesībā dzīvojot lielās bailēs no atbildības par lēmuma pieņemšanu. Un.. atsakoties no saviem sapņiem.
Piemēram, attiecības, kurās viens regulāri neuzticīgs otram? Un otrs atkal un atkal piedod. Apburtais loks, kurā tukši solījumi līdz .. nākamajai reizei. Un pēc tam – līdz nākamajai nākamajai .. Un tad attiecīgi – cik nu mūžs būs garš. Vai arī kamēr tiek pieņemts lēmums. Lēmums no šī apburtā loka izstāties.
Vai arī emocionālā līdzatkarība partnerattiecībās, kurās balstītas uz manipulēšanu – viens izdabā otram, lai tikai otram būtu labi.. Atsakoties no saviem draugiem, no saviem hobijiem, no visa – kas savulaik sagādājis prieku, lai tikai būtu kopā ar to otru cilvēku. Nedarot neko tādu, kas varētu nepatikt otram cilvēkam. Lai noturētu attiecības par jebkuru cenu. Un lai nepaliktu VIENS. Tā vietā izvēloties dzīvi līdzatkarībā.. Kas savā ziņā izraisa vēl lielāku vientulību nekā dzīve vienatnē.
Līdzatkarīgo attiecību posts – ne tikai tas, ka nespēj otru glābt, bet pilnībā sagrauj arī pats sevi.. Un savus sapņus arī līdz ar to.. Savu pašapziņu, pašvērtējumu, pašcieņu. Otra vajadzības tiek izvirzītas kā vienīgās un primārās. Un par sevi tiek aizmirsts pilnībā.
Protams, ka ikvienās attiecībās ir grūtie mirkļi. Kas kopīgiem spēkiem sadarbojoties pārvarami. Bet runa ir par ko citu. Par situāciju, kad no sirds ticam, ka otrs tomēr kaut kādā brīdī mainīsies. Bet otrs sola tik vien daudz kā.. Līdz brīdim, kad viss sākas no gala.. Tātad, dzīve ilūzijās gan vienam, gan otram. Kas agrāk vai vēlāk beidzas ar vilšanos. Un sāpīgu sajūtu, ka otra dēļ esi savu dzīvi ziedojis.
Līdzatkarīgam būt daudz grūtāk nekā ar atkarību sirgstošajam. Bet nevaram palīdzēt, ja cilvēks pats neļauj sev palīdzēt vai nevēlas neko mainīt savā dzīvē. Attiecības vienmēr veido divi cilvēki. Viens nevar iznest visu attiecību smagumu, tikai dodot, dodot, dodot un dodot. Un pilnīgi neko nesaņemot pretī. Šādu upuri nest – ne tikai bezjēdzīgi, bet arī ļoti nežēlīgi pret sevi.
Ir krietni grūtāk, ja bērni arīdzan pa vidu. Tomēr arī šeit koks ar diviem galiem. Vai nu rādīt šo līdzatkarīgo pieredzi kā vienīgo iespējamo dzīvesveidu savam bērnam. Ar ļoti lielu varbūtību, ka šādu likteni atkārtos arī bērns. Vai arī izbeigt šo nebeidzamo ķēdīti. Kas reizēm ir nežēlīgi grūti izdarāms. Gribas gan ticēt, gan cerēt, ka varbūt tomēr kaut kad..
Vairumā gadījumu attiecību izbeigšana ir vienīgais veids, kā atrisināt līdzatkarīgās situācijas. Reizēm tikai tik kardinālās situācijās otrs cilvēks sāk apzināties, ka tiešām jāmeklē risinājums.. Un attiecības pēc izšķiršanās var pārdzimt pilnīgi jaunā kvalitātē. Bet varbūt arī tā, ka otrs turpina vien iesākto tālāk. Tas vairs nav būtiski. Būtiski ir spēt pieņemt lēmumu.
Tā ir liela māksla – spēt izveidot veselīgas partnerattiecības, kurās nav jānes šie upuri – jāatsakās no draugiem, sapņiem utt. Uz mīlestību balstītas attiecības. Spēt piedzīvot iekšējo brīvības sajūtu arī esot kopā. Attiecības kā mijiedarbība nevis upurēšana. Un tas vistiešākajā veidā atkarīgs no mums pašiem. No mūsu attieksmes pret sevi un otru cilvēku. Savu uzvedības modeli varam mainīt. Kāpēc dzīvot līdzatkarībā upurētu dzīvi, ja var izvēlēties dzīvot savādāk?
Sirsnīgu dienu vēlot,
Dace.Pa
