Mīļš sveiciens Tev, manu lasītāj!
Mazliet padalīšos, kā man iet. Pagājušā nedēļas nogalē īstenoju divus sapņus:
1) autorvakars Irlavā piektdienā;
2) sestdien pirmo reizi mūžā īstā sporta deju kleitā dejoju rumbu!
Autorvakarā uzņēma mani sirsnīgi. Izdevās tiešām dvēseliska satikšanās. Milzīgs paldies par uzaicinājumu Irlavas bibliotekārei Santai. Par šādu tikšanos domāju jau pirms kāda laika, būtu forši, ja kādreiz būtu iespēja tikties ar cilvēkiem klātienē un … Tas vairs nav sapnis, bet kļuvis par realitāti! Dzejoļi, pasakas un topošā grāmatiņa cilvēkiem patika! Iespējams, tomēr saņemšos un pabeigšu to šogad līdz tādai pakāpei, ka varu atrādīt arī jums.
Rumbu nodejoju labi, bet ir vēl kur augt. Tad nu šobrīd katru vakaru pilnveidoju savas prasmes, ja nu vēl kāds piedāvā kaut kur uzstāties… nu tā, katram gadījumam. Ja nu…?
Tā, labi, par mani pietiks. Starp citu, rādās, ka lielas pārmaiņas man priekšā gaidāmas. Kādas? Nu neskriešu vēl notikumiem pa priekšu. Teiksim tā, šis nav mans mierpilnākais manas dzīves periods. Toties ir ģeniāla iespēja trenēt paļāvību sevī. To arī daru. Mazāk guļu, bet gan jau vēl paspēšu izgulēties 😀
Par ko šovakar parunāt?
Par pārmaiņu īstenošanu! Man kā reiz pašai noderēs un varbūt arī kādam no jums. Ja nu esat kaut ko nolēmis savā dzīvē mainīt. Vai arī tā sanācis, ka būs jāmaina.
Nu, lūk. Pārmaiņām vispār nav ne vainas! JO īpaši tām, kas ļauj mums augt, pilnveidoties un iziet ārpus komforta zonas, darot ko tādu, ko līdz šim – ni un ni. Ja visulaiku dzīvojam, pilnīgi neko nepamainot, tad mazlietiņ varam iesūnot.
Bet pārmaiņas mēdz izraisīt arī bailes (bailes, jo nav taču zināms, kā būs tālāk!) un šaubas (vai man tiešām to vajag? varbūt lai paliek pa vecam? varbūt … vēlāk?)
Citreiz ir tā, ka lēmums jāpieņem pašam, reizēm ir tā, ka situācija iegrozās tā, ka diži neko ietekmēt nevari un vienīgais, ko vari darīt – ļauties plūdumam.
Kā iespējami mierīgāk izdzīvot pārmaiņas un nenodarīt sev pāri? Nu-uu, liktenim neizbēgsi… Bet ja nopietni, arī šajā jautājumā neviens no malas palīdzēt nevar. Sev vari palīdzēt tikai tu pats.
Kā lai palīdz? Sajūtot sevi un uzticoties savām sajūtām. Neko jaunu nepateikšu. Ne tikai uzticoties, bet arī rīkojoties saskaņā ar to, ko sajūtam. Joprojām nezinu, kāpēc reizēm intuīcijai tik mazu vaļu ļaujam. Varbūt tāpēc, ka gribam tomēr kontrolēt notikumu gaitu. Bet intuīcija prasa zināmu paļāvību? Nezinu, varbūt.
Nekad nav viegli, ja kaut kas jādara savādāk nekā esi darījis iepriekš, parasti jau nav pieredzes – ko un kā darīt, tomēr veids, kā pieredzi uzkrāt – tikai darot! Bet grūtākais ir pats sākums. Līdzīgi kā sapņu īstenošanā. Tie pirmie soļi visgrūtāk pasperami.
Tas, ko noteikti nav vērts darīt – nav labi, manuprāt, pārāk ilgi tai ‘starpposmā’ iestrēgt – pa vecam nevari, pa jaunam – nezini kā un iesprūsti. Ne īsti pārmaiņās, ne īsti pa vecam.. Kaut kādai pašiniciatīvai tomēr pārmaiņu īstenošanā ir jābūt, savādāk rodas vēlme gaidīt, gaidīt, gaidīt.. Bet neviens cits mūsu vietā dzīvi nedzīvos. Labāk darīt, nekā nožēlot, ka neesi pat pamēģinājis!
Bailes no nezināmā. Šis vispār ir interesants moments, ja tā padomā. Baidīties no nezināmā un atņemt sev iespēju rīkoties, jo ir bail. Nezinu, man jau liekas, ka bailes nav tādu godu pelnījušas, lai tām mūsu dzīvi vadīt ļautu. Taču nevar paredzēt, kā būs – kamēr nemēģini!!! Un galu galā – ko vari zaudēt?! Nē, bailēs dzīvot nevar. Tad jau vispār nekam citam laika neatliek. Kā tikai tam, lai baidītos!
Kad pārmaiņas ir nepieciešamas?
Noteikti brīdī, ja tevi neapmierina līdzšinējā dzīvē un saproti, ka tā turpmāk dzīvot vairs nevēlies. Tikai tu pats un neviens cits šīs pārmaiņas īstenot nevar. Ja šaubies, vai tev vajag pārmaiņas – ieklausies sirds balsī. Prāts var noracionalizēt un visu sarežģīt. Sirds balss vienmēr ir vispatiesākā.
Ja pārmaiņu priekšā esi nonācis ne gluži savu lēmumu dēļ, vērts atcerēties, ka nav nejaušību šajā dzīvē. Un pirmajā brīdī kas tāds, kas šķiet reāli traki, beigās var atvērt jaunas un iepriekš nemanītas durvis. Un, lai cik neticami varbūt šajā brīdī izklausīsies – viss notikušais Tev pat par labu!
Paļāvība. Jā, gluži nemanāmi nonācu līdz šim. Spēja paļauties ir zelta vērtē. Ļoti saudzē nervu sistēmu, ļoti palīdz saglabāt vēsu prātu ne tik vēsās situācijās un spēj mūs aizvest turp, kurp mums patiešām jānokļūst.
Nebaidies no pārmaiņām, bieži vien tas ir vienīgais veids, kā uzlabot savas dzīves kvalitāti un kas to zina, piedzīvot dzīvi, par kādu vienmēr esat sapņojis!
Tici sev! Tici saviem spēkiem. Mēs nenokļūsam situācijās, kuras nav domātas mums. Tieši pretēji – tas, ar ko saskaramies, vienmēr palīdz augt, jautājums vien tāds – vai spējam saskatīt šo iespēju..
Un vienmēr, dzirdi, VIENMĒR ieklausies sirds balsī!!! Kāda gan jēga no pārmaiņām, kas tevi aizved prom no … tevis paša. Un tāpēc – sadzirdi savu dvēseli! Tā tevi nekur prom no tevis neaizvedīs. Visticamāk, tieši pretēji – ļaus sevi no jauna satikt.
Jauku vakaru vēlot,
Dace
