Sveiciens šajā lietainajā piektdienā!

Es laikam tomēr nespēšu saskaitīt, cik īsti domubiedru un cik savādāk domājošo sapņu komandā sanāk.  Izvēlos domāt, ka daudz – man tā vieglāk 😀 Ļoti gaidu jaunus domubiedrus, kuriem arī savi sapņi, pievienojamies 😉

Vakar atkal saņēmu zvanu no kāda sava lasītāja un kā izrādās ļoti aktīva atbalstītāja. Es pat visu nespēju atcerēties, kādās vietās un kur tik viņš nav runājis par manu Lielo sapni. Mīļš paldies par Tavu atbalstu. No telefonsarunas ļoti patīkami bija dzirdēt to, ka esmu.. iedvesmojoša 🙂 Dabūt tik sirsnīgu īpašības vārdu, neskatoties uz to, ka pieļauju vienu kļūdiņu pēc otras (lasiet: uzkrāju pieredzi :D) , bija jo īpaši patīkami 🙂 Vēl tika jautāts par to, kā spēju tik atklāti rakstīt?

😀 Atklāti rakstīt kā reiz ir vieglāk par vieglu, nedaudz grūtāk to pogu ‘publicēt’ nospiest 😀 Bet, ja pavisam nopietni – protams, zināms risks atklātībā ir – vairāk emociju sanāk, tostarp, arī gadās pa kādam sāpīgam pārdzīvojumam. Slēptos es aiz kāda – kaut vai tās pašas Zanes Kalnavotas pseidonīma jeb izmantot to grāmatā “Uzdrīksties dzīvot” pieminēto Megijas tēlu 🙂  – skaidrs, ka būtu vieglāk arī emocionāli. Izvēlējos neslēpties. Jā, ir grūtāk. Tas nekas. Grūtības norūda raksturu 🙂

Delfos iet precīzi tieši tā, kā būtu jāiet. Katram savs viedoklis. Citi ir labvēlīgi noskaņoti, citi dusmojas par šo Lielo sapni, lielākajai daļai – pilnīgi vienalga 🙂 . Tā arī jābūt. Visiem nav jādomā vienādi. Tad neveidojas diskusijas. To, ka radīsies pārpratumi – arī tam biju gatava.

Tāpēc ļoti vēlētos vēlreiz pieminēt šo – ņemot vērā, ka mans Lielais sapnis tiešām ir ekskluzīvs – savā ziņā tas visu Sapņu rindā stāv.. pēdējais. Aiz visa, kas patiešām ļoti neatliekams un nevar gaidīt ne sekundi. Bija delfos viens patiešām sāpīgs komentārs par to, ka “bērnam operācijai – nē, man dzīvoklim – jā.. “

Absolūti nepiekrītu! Protams, ka bērnu dzīvības ir pašas svarīgākās!!! Dzīvība un veselība vispār ir pati svarīgākākā!!! Pati esmu gājusi tam cauri. Zinu, ko tas nozīmē. Kad parakstīju papīrus par visām tām medicīniskajām manipulācijām – mani informēja, ka var būt arī tāds rezultāts, ka man vairs neko nevajadzēs – dzīvības vērtību apzinājos kā vēl nekad. Arī toreiz, kad kaimiņš izglāba man dzīvību. Un arī šobrīd – ne mirkli netiku  apgalvojusi pretējo…. Bieži vien dzīvības glābšanā katra sekunde ir svarīga…

Tāpēc, ja vien jums iespēja – saprotams – palīdziet glābt bērnu dzīvības, palīdziet cilvēkiem atgūt veselību. Dariet labu otram cilvēkam.

Šis Lielais sapnis ir ārpus visa. Un arī grāmata par Lielā sapņa ceļojumu nav neatliekams pasākums. Tomēr es tik un tā daru, ko varu un turpināšu iesākto. Nekur taču nav teikts, ka viss īstenosies tieši šādā veidā, kā sākotnēji plānots. Pa ceļam uz Lielo sapni var notikt jebkas – arī kaut kas tāds, kas man pat sapņos nav rādījies šī vārda vislabākajā nozīmē 😉

Ticiet saviem sapņiem!  Tas dos lielu spēku dzīvot. Un justies labi. Sāciet ar vienalga ko, bet – sāciet tos īstenot!!!

Ar mīļumu pret ikvienu no Jums,

Dace

P.s. Baibas sapnis pamazām virzās uz priekšu 🙂 Jā, ir lieli izaicinājumi šajās brīvdienās 🙂 Pirmdien zināšu ko vairāk:)