Gribēju savulaik izsargāties
bet nepaspēju
un manī iesējās
vārdi
kas latvietim sveši
kā, piemēram
‘davai, ejam!
točna zini?
nu kruta!
nav tolkas!’
kādu rītu dzirdēju
no sava bērna mutes
vārdus, ko uzrakstīt grūti
kur nu vēl nenosarkstot pateikt skaļi
vienojāmies
ka turpmāk
to vietā sacīs
(ar intonāciju, kādu vien vēlas) – šos vārdus:
parīt līs lietus!
dīvains risinājums – zinu
svešam lamuvārdam
piedāvāt latvisko lietu
bet lietus man patīk!
izsargāties ir grūti
bet kuru katru vārdu
nevaru atļaut sevī iesēt
un uzvilkt latvietim neraksturīgu valodas tautastērpu
mēs esam par mazu
lai valodu savu
ar cittautu vārdiem
piesālītu un tāpēc,
ja kaut kas nesanāk tā, kā plānots: sakiet!
Parīt līs lietus! Un kas to zin – varbūt uzlīs arī
un svešādos vārdus upei atdos un jūrā skalos
un latvietim valoda atkal būs tīra..