Gribēju savulaik izsargāties

bet nepaspēju

 

un manī iesējās

vārdi

 

kas latvietim sveši

kā, piemēram

‘davai, ejam!

točna zini?

nu kruta!

nav tolkas!’

 

kādu rītu dzirdēju

no sava bērna mutes

vārdus, ko uzrakstīt grūti

kur nu vēl nenosarkstot pateikt skaļi

 

vienojāmies

ka turpmāk

to vietā sacīs

(ar intonāciju, kādu vien vēlas) – šos vārdus:

 

parīt līs lietus!

dīvains risinājumszinu

 

svešam lamuvārdam

piedāvāt latvisko lietu

 

bet lietus man patīk!

 

izsargāties ir grūti

bet kuru katru vārdu

nevaru atļaut sevī iesēt

un uzvilkt latvietim neraksturīgu valodas tautastērpu

 

mēs esam par mazu

lai valodu savu

ar cittautu vārdiem

piesālītu un tāpēc,

ja kaut kas nesanāk tā, kā plānots: sakiet!

 

Parīt līs lietus!  Un kas to zin – varbūt uzlīs arī

un svešādos vārdus upei atdos un jūrā skalos

un latvietim valoda atkal būs tīra..