Pasaka par Laimi

Sirsnīgs un silts sveiciens Tev, manu lasītāj! Gribu padalīties, pirms dažām dienām tādu dikti sirsnīgu teikumu savā virzienā saņēmu: "Lasīt to, ko Tu esi sarakstījusi - tas ir tikpat kā kaķēnu glaudīt." Paldies par labajiem vārdiem 😉 Kad nu kaķēns un kad nu maziņš –...

Pasaka par Jēriņu

Reiz dzīvoja kāds jēriņš. Viņš caurām dienām priecājās par pļavu, kurā pavadīja lielāko daļu sava laika. Bezrūpība un prieks! Nekādu rūpju, itin nekā. Vieglu sirdi dienu iesāka un tikpat vieglu sirdi vakarā devās pie miera. „Ja nu ir kāds paradīzes stūrītis zemes...

Pasaka par Ozolzīli

Kādam Ozolam bija daudz bērnu. Par Zīļukiem viņš tos mīļi dēvēja. Ozols kā jau krietns vīrs no sirds mīlēja visus bērnus vienādi stipri, tomēr viens Zīļuks viņam bija īpaši mīļš. Tas, kurš pats sīkākais augumā bija padevies, bet jau kopš dzimšanas viņš pamanīja, ka...

Pasaka par Gliemezīti

Sensenos laikos dzīvoja kāds Gliemezītis. Dzīvoja viņš kādā gleznainā pļavā meža ielokā. Tā bija pati skaistāka pļava visā apkaimē. Kā Gliemezītis to zināja? Viņš bija dzirdējis stirniņas tā savā starpā runājam.  Stirniņu teiktajam ticēt varēja, jo stirniņas bija tik...

Pasaka par Kurmīti

Reiz dzīvoja kāds Kurmītis. Viņam piederēja vesels alu labirints, kuras pats bija cītīgi saracis. Kurmītis jutās kā savas zemes saimnieks. Viņš katru dienu izstaigāja savus alu labirintus un ikdienu pielaboja savu plašo pazemes mājokli, ja kaut kur kāda sienmala bija...

Pasaka par Sirmgalvi

Aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņām zemēm dzīvoja kāds sirdsgudrs Sirmgalvis. Neviens īsti nezināja, cik viņam gadu. Klīda dažādas valodas. Citi zināja teikt, ka Sirmgalvis tikko nosvinējis savu simtu pirmo dzimšanas dienu. Citi apgalvoja, ka sirmajam kungam jau...

Pasaka par cilvēcību

Esmu pamanījusi, ka pasakas nav ļoti lielā cieņā:) Un tomēr. Piedāvāju Jums vēl vienu pašsacerēto pasaku. Tapusi gan stipri pasen:) Pasaka par Cilvēcību Vai nu tā bija, vai arī ne – kāda meža ielokā dzīvoja kāda sieviņa, vārdā Cilvēcība. Viņa bija ļoti atsaucīga,...

Pasaka par Augstprātību

Pasaka par Augstprātību Aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem dzīvoja kāda ļoti skaista karaliene, vārdā Augstprātība. Viņa bija ļoti iedomīga un no sirds ticēja, ka ir krietni pārāka par visiem pārējiem. Par tādām mēdz teikt, ka sirds vietā tai akmens....

Pasaka par Depresiju

  Šajā blogā ik pa laikam parādīsies pa kādai pašsacerētai pasakai. Esmu pasaku fane. Nevaru atturēties no to radīšanas procesa:) Pasaka par depresiju Reiz sensenos laikos dzīvoja Depresija. Viņa bija ļoti neglīta un nomācoša. Nemazgātiem matiem, mūžīgi...

Pasaka par to, kā Sirds Prātam palīdzēja

Sensenos laikos kādā ļoti, ļoti augsta klinšaina kalna virsotnē, kur nemanīja nevienas citas dzīvas dvēselītes, mitinājās kāds vīrs, vārdā Prāts. Viņš bija ļoti prātīgs, daudz zināja, daudz prātoja, spēja rast izskaidrojumu ikvienai dabas parādībai, zināja pareizās...

Pasaka par Laimi

Sirsnīgs un silts sveiciens Tev, manu lasītāj! Gribu padalīties, pirms dažām dienām tādu dikti sirsnīgu teikumu savā virzienā saņēmu: "Lasīt to, ko Tu esi sarakstījusi - tas ir tikpat kā kaķēnu glaudīt." Paldies par labajiem vārdiem 😉 Kad nu kaķēns un kad nu maziņš –...

Pasaka par Jēriņu

Reiz dzīvoja kāds jēriņš. Viņš caurām dienām priecājās par pļavu, kurā pavadīja lielāko daļu sava laika. Bezrūpība un prieks! Nekādu rūpju, itin nekā. Vieglu sirdi dienu iesāka un tikpat vieglu sirdi vakarā devās pie miera. „Ja nu ir kāds paradīzes stūrītis zemes...

Pasaka par Ozolzīli

Kādam Ozolam bija daudz bērnu. Par Zīļukiem viņš tos mīļi dēvēja. Ozols kā jau krietns vīrs no sirds mīlēja visus bērnus vienādi stipri, tomēr viens Zīļuks viņam bija īpaši mīļš. Tas, kurš pats sīkākais augumā bija padevies, bet jau kopš dzimšanas viņš pamanīja, ka...

Pasaka par Gliemezīti

Sensenos laikos dzīvoja kāds Gliemezītis. Dzīvoja viņš kādā gleznainā pļavā meža ielokā. Tā bija pati skaistāka pļava visā apkaimē. Kā Gliemezītis to zināja? Viņš bija dzirdējis stirniņas tā savā starpā runājam.  Stirniņu teiktajam ticēt varēja, jo stirniņas bija tik...

Pasaka par Kurmīti

Reiz dzīvoja kāds Kurmītis. Viņam piederēja vesels alu labirints, kuras pats bija cītīgi saracis. Kurmītis jutās kā savas zemes saimnieks. Viņš katru dienu izstaigāja savus alu labirintus un ikdienu pielaboja savu plašo pazemes mājokli, ja kaut kur kāda sienmala bija...

Pasaka par Sirmgalvi

Aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņām zemēm dzīvoja kāds sirdsgudrs Sirmgalvis. Neviens īsti nezināja, cik viņam gadu. Klīda dažādas valodas. Citi zināja teikt, ka Sirmgalvis tikko nosvinējis savu simtu pirmo dzimšanas dienu. Citi apgalvoja, ka sirmajam kungam jau...

Pasaka par cilvēcību

Esmu pamanījusi, ka pasakas nav ļoti lielā cieņā:) Un tomēr. Piedāvāju Jums vēl vienu pašsacerēto pasaku. Tapusi gan stipri pasen:) Pasaka par Cilvēcību Vai nu tā bija, vai arī ne – kāda meža ielokā dzīvoja kāda sieviņa, vārdā Cilvēcība. Viņa bija ļoti atsaucīga,...

Pasaka par Augstprātību

Pasaka par Augstprātību Aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem dzīvoja kāda ļoti skaista karaliene, vārdā Augstprātība. Viņa bija ļoti iedomīga un no sirds ticēja, ka ir krietni pārāka par visiem pārējiem. Par tādām mēdz teikt, ka sirds vietā tai akmens....

Pasaka par Depresiju

  Šajā blogā ik pa laikam parādīsies pa kādai pašsacerētai pasakai. Esmu pasaku fane. Nevaru atturēties no to radīšanas procesa:) Pasaka par depresiju Reiz sensenos laikos dzīvoja Depresija. Viņa bija ļoti neglīta un nomācoša. Nemazgātiem matiem, mūžīgi...

Pasaka par to, kā Sirds Prātam palīdzēja

Sensenos laikos kādā ļoti, ļoti augsta klinšaina kalna virsotnē, kur nemanīja nevienas citas dzīvas dvēselītes, mitinājās kāds vīrs, vārdā Prāts. Viņš bija ļoti prātīgs, daudz zināja, daudz prātoja, spēja rast izskaidrojumu ikvienai dabas parādībai, zināja pareizās...