Ilgi, bezgala ilgi neesmu runājusi par sapņiem. Bet tieši tas bija galvenais iemesls, kāpēc sapņotava tika izveidota. Celsim augšā to, kas nepiedodami aizmirsts. Par to, kāpēc svarīgi ir īstenot savus sapņus. Un – ja vienas durvis ir ciet – tas nav nekāds rādītājs! Vai zīme. Ka viss. Nekad nekas nesanāks. Un tūlīt arī pamatošu – kāpēc.
Es labprāt vēlētos – kaut spētu saskaitīt, cik tieši durvju, šķiet, aizcirtušās tieši mana deguna priekšā. Bet nav tāda statistika veikta. Kuram gan laiks uzskaitīt līdz galam neizdevušos mēģinājumus 😀 Varu gan pateikt vienu – daaaauuuudzz.
Apmēram tieši tikpat daudz esmu mēģinājusi aizslēgtās durvis “uzlauzt” ar atļautām vai mazāk atļautām metodēm. Un… nav izdevies. Tostarp, “līdusi” pa logu un iztriekta ārā pa skursteni. Ja tēlos runājam.
Vispār – pie reizes varētu arī uzskaitīt, cik reižu esmu nesusies ar pieri sienā. Turklāt vienā un tai pašā sienā – vairākkārt. Varētu… Ja vien būtu piefiksējusi. Arī nav datu. Kā jau minēju iepriekš, nemēģinu akcentēties uz to, kas nav izdevies. Šķēršļi ir… iespējas! 🙂
Pēc manas pieredzes – tāds vidējais sapņa īstenošanas scenārijs varētu izskatīties šāds. Ar zināmu humora devu. Bet katrā humorā daudz taisnības. To zina visi.
Un, tātad:
SAPŅA ĪSTENOŠANAS SCENĀRIJS (tiks papildināts!)
1. Ideja. Vēlams – neprātīga. Ieradusies nepilnas minūtes laikā. Tāda, kas nakts vidū Tevi pietriec augšā no gultas un nezini, vai spēsi sagaidīt rītu. Vai pacietība pietiks. Vai šī nav garākā nakts Tavā mūžā… Jo neprātīgāka ideja, jo vairāk iedvesmas. Un pēdējā kā reizi būs samērā daudz vajadzīga. Nākamajos etapos. Tūlīt sapratīsi – kāpēc. Papildus nianse – sapņa īstenošanas sākumstadijā ir sajūta, ka “jūra līdz ceļiem”. Esi Tu. Un ir Tavs sapnis. Pārējais pakārtoti.
2. Jautājums “Kā to (ideju-sapni) realizēt?” Es ņemu pildspalvu un papīru. Parasti. Vai analogu elektronisko ierīci. Datoru. Lieku uz papīra/datora un uzlikto arī īstenoju. Faktiski daru visu, kas ienāk prātā/sajūtās. Reizēm daru vispirms, tad domāju. Laiku var ietaupīt – ja apdomā. Man ne vienmēr temperaments atļauj. Esmu rīcības cilvēks. Tāpēc arī sanāk daudz … nu tās… sienas. Šis ir visgarākais posms. Var aizņemt arī apmēram pusotru gadu. Atkarīgs no Tavas spējas ģenerēt idejas un vai tiešām visas arī mēģināsi realizēt. Apņēmīgi un mērķtiecīgi. (iespējams, arī caur stūrgalvības prizmu).
3. Kad visi iespējamie realizēšanas virzieni izmēģināti un joprojām nav izdevies – ņemu pauzi. Mēģinu apjaust, vai idejas karstumā neesmu palaidusi garām kādu sīkumu. Man it kā nebūtisks. Bet gana būtisks, lai iecere “nosprūstu”. Ir vērts apdomāt, vai līdzīga iecere nav vēl pusLatvijai. Sapnis. (jā, jā … to es par manu Lielo sapni. Mans “viena eiro projekts”. Šim sapnim kaut kad veltīšu atsevišķu stāstu. ). Ja Tavs sapnis būs sapnis arī citiem cilvēkiem, tad Tev jābūt ļoti īpašam, lai tieši Tavējo kāds palīdzētu piepildīt. Pretējā gadījumā – var nesanākt gluži kā cerēts.
4. Garām palaistā sīkuma novēršana. Var gadīties, ka Sapnis “Jāaptur”. Apmēram pusgada laikā izkristalizēsies – gribi vai negribi to piepildīt. Ar tām metodēm, ko sākotnēji biji izvēlējies. Visticamāk, negribēsi. Pašam arī interesanti izdomāt ko jaunu. Bet paralēli – šajā posmā var gadīties tā, ka gribas sapņošanai pielikt punktu. Nu ka nav, ta nav. To pavada sajūta: “ko gan es biju iedomājusies…” un tamlīdzīgi neiedvesmojoši atzinumi. Labā ziņa – šīs atziņas nav noturīgas. Tiklīdz sāksi rīkoties, tās pagaisīs.
5. Vēl pēc 6 mēnešiem. Atgriežas iedvesma. Esi pārvērtējis. Uzkrājis pieredzi. Un pamanījis, ko darīt savādāk. Garantiju, ka izdosies – joprojām nav. Bet IR pieredze. Ka sapņa neīstenošanās / daļējas īstenošanas gadījumā vēl nebūt nekas nav zaudēts. Un var dzimt jaunas idejas. Parasti arī šajā laika periodā sāk dzimt.
6. Jauna ideja vecās idejas iespaidā / pilnīgi jauna ideja. Ārkārtīgi interesants posms. Atkal jūties tā, it kā tikko sāktu staigāt. Jo pa to pašu taciņu vairs negrasies iet. Mēģini atrast jaunu ceļu/jaunas iespējas. Šajā etapā iedvesma uzvirmo ar dubultu spēku. Pārņem sajūta, ka šoreiz noteikti izdosies. Iedvesma rada iedvesmu. Tāda kā ģeometriskā progresija. Un idejas ģenerējas atkal. Šoreiz daudz kvalitatīvākas nekā 1.sapņošanas etapā. Jo pamani sīkumus. Un zini – neviens sīkums nav sīkums.
7. Sāk atvērties durvis. Varbūt spraudziņas platumā. Varbūt uz dažām minūtēm. Bet vairs nav tā sajūta, ka eksistē tikai TU un TAVS SAPNIS. Ļoti gribas rēķināties ar citiem cilvēkiem, tostarp, sapņotājiem. Atkal ir spēks iedvesmot sevi. Un pie reizes vēl kādu. Tas dod lielu gandarījumu. Un spēku. Vairs nav sajūtas, ka visa jūra līdz ceļiem. Bet ir sajūta, ka esi izveidojies par tīri normālu, sakarīgu, veselīgi domājošu sapņotāju. Kas drīkst dalīties pieredzē. Un darīs to gana filigrāni, lai nevienu neaizvainotu. Tāds tolerants un vieds sapņotājs.
8. šobrīd šeit atrodos. Tāpēc rakstu papildināšu mazliet vēlāk. Tuvāko pāris nedēļu laikā. Pagaidām nezinu, kas īsti te notiks. Šajā etapā. Bet dalīšos noteikti.
Pieņemu, ka ir arī 9. un 10.punkts. Bet nav ko skriet vilcienam pa priekšu. Ir jau skriets. Ilgtermiņā var piekust. Pagurt. Un sapņotājam risks “Pārsapņoties”. Jābūt mierpilnam. Nav ko joņot. Šī, starp citu, viena no vērtīgākajām atziņām. Ar mieru padarīsi vairāk. Un pie reizes, arī mazāk “zilumu”. 😀
Re, kā!
Labi, šim brīdim tas arī viss. Līdz nākamajam ierakstam 😉
P.s. Kāpēc svarīgi īstenot savus sapņus? Tu esi vienīgais, kas to spēj. Sapņi taču tavējie 😉
—
P.s.s. Papildināts 19.09. Neesmu aizmirsusi, ka solīju šo rakstu papildināt. Mirkli pacietības. Vēl top. Drīz būs gatavs.
P.s.s.s. Papildināts 1.oktobrī. Pārsteigums beidzot gatavs. Ieskaties ŠEIT. Ceru, ka būs vērtīgi un noderīgi 😉
