/***/
Dievs, es tomēr domāju, ka reti kurš spēj saprast šo frāzi: ‘satikties ar sevi’. Tas izklausās mazliet jocīgi. Kā var to pateikt savādāk?
Tu jau to zini.
Atgriezties pie savas visdziļākās un patiesākās būtības?
Jā.
Dzīve, kas saskaņā ar sirdsapziņu.
Jā, var teikt arī tā. Tomēr precīzāks būs pirmais apgalvojums.
Vai tad atgriešanās pie savas dziļākās un patiesākās būtības nav tā pati dzīve, kas saskaņā ar sirdsapziņu?
Gan jā, gan nē.
Lūdzu, paskaidro.
Jūs sirdsapziņas jēdzienam esat iedevuši mazliet savādāku skanējumu. Nereti dzīve saskaņā ar sirdsapziņu ir dzīve, kas apmierina jūsu ego.
Šo gan līdz galam nesapratu.
Cilvēks apgalvo, ka dzīvo saskaņā ar sirdsapziņu, bet patiesībā izdabā ego vēlmēm. Cilvēks rīkojas labestīgi, jo tā darīt būtu labāk. Vai arī cilvēks palīdz citiem cilvēkiem tikai un vienīgi pēc principa: dots devējam atdodas. Viņš nedara to tāpēc, ka grib darīt labu. Gaida pretī savu labumu arī. Patiesībā rīkojas ego mudināts.
Bet varbūt labāk darīt labu tā nekā nedarīt vispār?
Protams. Tomēr tā nav dzīve saskaņā ar sirdsapziņu. Tā nav atgriešanās pie savas dziļākās un patiesākās būtības. Tāpēc arī minēju, ka sirdsapziņas jēdzienam esat piešķīruši citu skanējumu. Tas, ko vēlos pateikt – ir labi, ja aiz sevis atstāj tīrību un vairo labo šajā pasaulē. Bet, ja to darīsi tikai tāpēc, lai izdabātu savam ego – tu nespēsi uzrunāt citu cilvēku dvēseles. Tā tu galvenokārt sastapsies ar citu cilvēku ego daļu. Ja vēlies izdarīt patiešām labu darbu, tad visu, ko dari, dari savas dvēseles dēļ. Un tad tevi sadzirdēs arī citu cilvēku dvēseles.
Bet kā gan var sevi satikt, ja neļauj sev iepazīt savu ego daļu?
Tur tev taisnība. Tomēr ego daļas iepazīšana nenozīmē dzīvi saskaņā ar ego.
Bet šobrīd taču es rakstu savas dvēseles dēļ..
Jā, tā ir. Tātad, tu to dari arī manis dēļ.
Ko cilvēks var darīt, lai atkal atgrieztos pie savas augtākās un patiesākās būtības?
Un kā tu domā?
Ļaut runāt savai dvēselei?
Tieši tā.
Un rīkoties saskaņā ar no dvēseles saņemtajām atbildēm?
Precīzi.
Atkal – viss tik vienkārši?
Jā. Viss ir tieši tik vienkārši.
Vai katrs cilvēks to spēj izdarīt? Atgriezties pie savas augstākās un patiesākās būtības? Jebkurā dzīves brīdī? Kaut vai tagad, šajā mirklī?
Jūs visi protat mīlēt. Un tāpēc varat jebkurā brīdī atgriezties pie sevis. Satikt sevi. Un nav labāka brīža par to, kas tagad.
Bet kā ar tiem cilvēkiem, kas aizmirsuši, ka ir cilvēki?
Tiem vispirms jāatceras: es esmu cilvēks.
Ģeniāli vienkārši. Tikai ne tik vienkārši izdarāms.
Atceries, lūk, šo. Tev nav jāiejaucas citu cilvēku dzīvēs. Tev nav jāsaka priekšā, kā viņam labāk rīkoties tādā vai citā situācijā. Katram cilvēkam jāļauj uzkrāt pašam savu pieredzi. Un izdarīt savas izvēles. Tu nevari uzņemties lomu – likt cilvēkam atcerēties, ka viņš ir cilvēks. Tu nedrīksti iejaukties.
Bet ja nu tikai tā varu palīdzēt?
Tu nepalīdzēsi, ja pieņemsi lēmumu otra cilvēka vietā. Tas cilvēkam jāizdara pašam. Tu vari tikai rakstīt. Un cilvēks pats var izvērtēt, kas no tā viņam attiecīgajā dzīves periodā der. Bet tu nedrīksti kļūt uzbāzīga. Tad cilvēki no tevis vairīsies. Ja vēlies uzrunāt citu cilvēku dvēseles, vienkārši ļauj runāt savai dvēselei. Un tie, kuriem tas būs vajadzīgs, tie tevi noteikti sadzirdēs..
/***/
/fragments no manas grāmatas “Ļauj savai dvēselei runāt”/
