Labu rītu Tev, manu lasītāj! 🙂
Man šķiet, ka teiciens katra diena kā svētki šonedēļ manā dzīvē piedzīvoja savu zvaigžņu mirkli. Vēlreiz atskatoties uz šajā nedēļā paveikto:
3.februārī nosvinēju bloga dzimšanas dienu. Kur? Khmm.. Kur būtu bijusi pati labākā vieta uz pasaules, kur to svinēt? Protams, ka kopā ar Zani – viņas Pingvīna dzimšanas dienas svinībās!!! Satikāmies beidzot klātienē – divas sapņotājas, kuras kopā saveda pavisam neparasti sapņi! Lūk, te arī neliels fotomirklis no mūsu satikšanās.
Zane, visu šo vakaru smaidīju tā, kā E.Gilberte savā romānā “Ēd, lūdzies un mīli” aprakstīja Ketuta ieteikumu laimīgai dzīvei: smaidi no visas sirds, smaidi pat ar aknām. Manuprāt, tieši to es šajā vakarā arī darīju – tik dziļu prieku sen nebiju jutusi. Un atkal jaunas satikšanās, pateicoties Tev 🙂 Ko tik Tavs Pingvīns nav paveicis.. Ja tik daudz daudz laba šajā pasaulē var paveikt viens Pingvīns, tad var tikai iztēloties, ko spētu izdarīt ..DIVI!!!
Nelielai atkāpei: Man lasītāji ir jautājuši, kas ir Pingvīnu Zane? Zane – man ļoti nozīmīgs cilvēks, kurš man iedeva lielu dūšu sapņot! Un kas tad īsti bija tas Pingvīnprojekts, ko es te ik pa laikam pieminu? Zanes trakā iecere par ceļojumu uz Antarktīdu, šim sapnim nepilnās četrās dienās noticēja un roku padeva 120 savējie, ļaujot Zanes sapnim kļūt par īstenību. Sīkāk par to, kas toreiz notika un ar ko tieši tas viss beidzās – šeit 🙂
4.februāris – gatavojos 5.februāra jeb Lielā sapņa dzimšanas dienai 🙂 Kāds no lasītājiem pajautāja – pag, bet Tu taču 3.februārī jau visu nosvinēji?
Ne-a. Ir tā: 3.februārī piedzima sapņu māja. 5.februārī – mājā ienāca tās pirmais iemītnieks – Lielais sapnis 😉
5.februāris – Lielā sapņa dzimšanas diena. Mans mazais Lielais izskrējās pa pasauli atkal 😉 Kā jau minēju, nemetīšu viņu no savas sapņu vietnes laukā ne par ko. Lai aug! Lai turpina dzīvot. Jauni rokasspiedieni. Jauni savējie. Un vairāki ļoti, ļoti mīļi apsveikumi. PALDIES 😉
6.februāris – uii, atkal svinējos! Un atkal – starp savējiem! Kāds no apsveicējiem mudināja padomāt par to, ka šodien taču DacePa.com savu vārda dienu arī svinot. Ja tā padomā.. Sapņu vietnes nosakums – taču no mana vārdiņa un uzvārda pirmajiem burtiem.
Man ir savs bars. Nu ir!!! Paldies par sirsnīgajiem vēlējumiem, neticami mīļiem pārsteigumiem un visu, ko uzdāvinājāt man šai dienai! Atkal smaidīju ar visu dvēseli.
Tā, jubileju ieraksti kādu laiku vairs nebūs. Vismaz plānotie ne 😉 Par brīnumaini neplānotiem neko nezinu pateikt 🙂 Tie nāks kā brīnumi. Un brīnumu ierašanās mirkli saplānot nevar.
———-
Tomēr gribu arī šai dienai kādas pāris rindkopas pārdomām arī uzrakstīt. Par savējiem. Kaut kad jau esmu šajā sapņu vietnē to minējusi, bet gribu atkārtot vēlreiz:
Dvēseles, kurām lemts šajā dzīvē satikties – viena otrai garām nepaies.. Tās noteikti satiksies. Protams, paliek pavisam būtisks jautājums – vai SATIKTIES SPĒS arī paši cilvēki?
Un reiz satikušies, vai spēs ieraudzīt viens otru AR SIRDI. Sajust. Varbūt ļaut uzziedēt brīnišķīgai Mīlestībai. Vai tieši otrādi – sabijušies katrs aizskries uz savu pusi? Vai viens paliks, otrs – neticēdams, ka viņu kāds var mīlēt – bēgs atpakaļ neskatoties..
Dvēseles satiekas vienmēr. Jautājums, ko dara cilvēki paši. Vai savas dvēseles sadzird..?
Reizēm tā ir – meklējam, bet meklētais visu laiku bijis mums līdzās.. Dvēsele un sirds zina – cilvēks, skrienot savu ikdienas maratonu – neredz neko un neko nepamana.. Un tad, kādā dienā, apstājies (parasti piespiedu kārtā, jo pārliecinoši skrējēji paši reti kad atļaujas neskriet, izdzenot sevi līdz pēdējam) – pēkšņi ierauga to, ko meklējis visu savu iepriekšējo dzīvi.
Savējie satiekas ar dvēseli. It kā pilnīgi svešinieki pilnīgi (ne)jauši satiekas un līdz mūža galam kļūst draugi, varbūt ikdienā satiksies reti – bet zinās – var viens uz otru paļauties. Vienmēr var. Savējo priekšrocība 😉
Savējais savējo atrod. Un patiesi gatavs cīnīties par to, lai savējais būtu laimīgs. Lai smaidītu. Savējie ir tieši un atklāti, tie pateiks acīs, bet jo īpaši tāpēc – tik ļoti, ļoti savējie.
Savējie ir dažādi, katram no tiem cits redzējums, cita pieredze un tomēr – ar dvēseli satikušies – tie IR savējie!!! Savējie ir patiesi.
Spēja būt patiesam – tā ir milzīga dāvana, ko ikdienā vērts novērtēt daudz vairāk nekā varbūt esam to apzinājuši līdz šim..
Ja tu esi patiess, otrs cilvēks ilgi līdzās nespēs Tev sevi noslēpt aiz čaulas, maskas – kuru, lai sevi pasargātu, mugurā uzvilcis. Tas patiesums ir lipīgs. Ja tomēr cilvēks dodas prom, arī nekas. Katram savs ceļš ejams. Un savi līkloči izstaigājami.
Padomā par savējiem šodien. Samīļo savējos. Vēlreiz pasaki, cik ļoti daudz viņi tev nozīmē! Un samīļo, apskauj. Pasaki, ka mīli viņus.
Un padomā par to, vai dvēsele un sirds jau nav atradusi to, ko esi tik ilgi meklējis. Apstājies. Izvēlies sev klusumu kādu brīdi. Klusumā vislabāk var sadzirdēt to, kas nāk no dvēseles.
Ar labestību un mīļumu pret ikvienu no jums,
Dace
P.s. Divas manas vismīļākās dziesmas nu jau kādu laiku. Veltījums savējiem. Arī kādam ļoti īpašam savam savējam 😉
https://www.youtube.com/watch?v=V0Jdw_zqLEA
https://www.youtube.com/watch?v=TSAqqh9ZF04
