Divas stundas var paveikt brīnumu Tavā sirdī

Sirsnīgs sveiciens šajā pavēlajā vakara stundā! Vienmēr esmu vadījusies pēc sajūtas - sekot sirds impulsam. Un tāds atnācis arī šovakar. Varbūt Tu jūties kā apmaldījies? Varbūt vajadzīgs vēl kādas sirds tuvums, lai vari doties uz priekšu? Varbūt katru dienu dzīvo...

Laternu (un ne tikai) gaismā

Mīļš sveiciens Tev šajā pavēlajā vakara stundā! Viens no pelēkākajiem gada brīžiem ir klāt. Te gan uzreiz jāpiebilst, tas pelēkums no paša vien būs atkarīgs. Vai redzēsi tikai pelēku, vai tam pelēcīgajam gaišumu klāt iedosi. Tā mūsu katra brīva izvēle! Vakarvakarā...

Ceļosim kopā?

Līdz ar rudens iestāšanos, sārti zeltaino lapu mirdzumu un melodisku lietus lāšu bungošanu loga rūtīs neviļus uzplaiksnī pārdomas. "Kas ir tas, kurp dodos es?" "Ko savā dzīvē patiešām vēlos?" "Kas ir tas, kas savu nokalpojis?" "Vai tas, kā šobrīd dzīvoju, ir saskaņā...

Kāpēc pagātni jāatstāj pagātnei?

Mīļš sveiciens Tev šajā pirmdienas vakarā! To, ka gaisā jūtams pavasaris - apliecina kā putnēni, tā arī sajūta. Iekšējā sajūta. Kas radās pastaigas laikā gar jūru. Jūra paliek pavasarīga. Dzirdamas teju vai vasarīgas viļņu šalkas. Ja vēl piever acis uz sniegu. Un vēl...

Nekā personīga JEB katrs cīnās pats ar sevi

Ir milzīga atšķirība - rakstīt tā, lai patiktu, vai pierakstīt to, ko sirds runā. Patiesībā to var attiecināt uz jebkura veida saskarsmi. Tīri cilvēcīgi gribas patikt. Kuram gan nepatīk justies pieņemtam. Bet sirdsgudri lūkojoties - tāda mērķtiecīga vēlme patikt...

Stereotipi. Ko ar tiem iesākt?

Raksts tapis pirms kāda laika. Paceļu uz "augšu" 😉 12.08.2015. Katrs no mums jau kopš agras mazotnes saņem stereotipu bagāžu, citam patrāpās prāvāks devums, citam niecīgāks, tomēr mantojumā tos saņem ikviens no mums. Tipiskākie bērnībā izskanējušie: "meitenes tā...

Celties spārnos. Starp savējiem.

Šobrīd iesākto apņemšanos turpinu. Kā jau minēju iepriekšējā ierakstā, lūkošu pēc apstākļiem un turpināšu tik ilgi, kamēr jutīšu, ka vajag. 😉 Pagājušonedēļ kā parāvu durvis vaļā, tā atrāvu vismaz 2 pamatīgiem sapņiem. Varbūt pat 3. Vēlreiz aicinu arī Tevi: ver durvis...

Pāreja. Durvis.

Vispirms vēlos teikt Tev lielu paldies par kopābūšanu 2017.gadā! Paldies, ka ik pa laikam apciemo šo sapņotavu. Paldies par labiem un iedvesmojošiem vārdiem. Paldies par kritiku - mana iespēja kļūt stiprākai. Paldies, ka atrodi savu laiku - nekā dārgāka par laiku...

Diena pirms trešās adventes. Un atkal – par piedošanu

Straujiem soļiem tuvojoties šī gada noslēgumam, nolēmu aktualizēt vēl vienu tēmu. Neskaitāmas reizes te bijusi, bet ir sajūta, ka nebūs par daudz. Kam tik šajā gadā nav iziets cauri. Gan durvīm, gan arī dažām sienām. Bet vairs caur sienām nekārojas. Pirmkārt, sāpīgi....

Starp mums, sapņotājiem, runājot….

Kas šo sapņotavu apciemojis biežāk, jau zina, cik ļoti man patīk multfilmas. Tur ir tik daudz pērļu, ka nevar nepatikt. Un gudrību arīdzan. Veca, bet laba. "Leduslaikmets" par draugiem, kas  pēc dabas likumiem nemaz nedrīkstētu būt draugi. "Ledus sirds" - par to, ka...

Ceļosim kopā?

Līdz ar rudens iestāšanos, sārti zeltaino lapu mirdzumu un melodisku lietus lāšu bungošanu loga rūtīs neviļus uzplaiksnī pārdomas. "Kas ir tas, kurp dodos es?" "Ko savā dzīvē patiešām vēlos?" "Kas ir tas, kas savu nokalpojis?" "Vai tas, kā šobrīd dzīvoju, ir saskaņā...

Kāpēc pagātni jāatstāj pagātnei?

Mīļš sveiciens Tev šajā pirmdienas vakarā! To, ka gaisā jūtams pavasaris - apliecina kā putnēni, tā arī sajūta. Iekšējā sajūta. Kas radās pastaigas laikā gar jūru. Jūra paliek pavasarīga. Dzirdamas teju vai vasarīgas viļņu šalkas. Ja vēl piever acis uz sniegu. Un vēl...

Stereotipi. Ko ar tiem iesākt?

Raksts tapis pirms kāda laika. Paceļu uz "augšu" 😉 12.08.2015. Katrs no mums jau kopš agras mazotnes saņem stereotipu bagāžu, citam patrāpās prāvāks devums, citam niecīgāks, tomēr mantojumā tos saņem ikviens no mums. Tipiskākie bērnībā izskanējušie: "meitenes tā...

Celties spārnos. Starp savējiem.

Šobrīd iesākto apņemšanos turpinu. Kā jau minēju iepriekšējā ierakstā, lūkošu pēc apstākļiem un turpināšu tik ilgi, kamēr jutīšu, ka vajag. 😉 Pagājušonedēļ kā parāvu durvis vaļā, tā atrāvu vismaz 2 pamatīgiem sapņiem. Varbūt pat 3. Vēlreiz aicinu arī Tevi: ver durvis...

Pāreja. Durvis.

Vispirms vēlos teikt Tev lielu paldies par kopābūšanu 2017.gadā! Paldies, ka ik pa laikam apciemo šo sapņotavu. Paldies par labiem un iedvesmojošiem vārdiem. Paldies par kritiku - mana iespēja kļūt stiprākai. Paldies, ka atrodi savu laiku - nekā dārgāka par laiku...

Vai mani tiešām var mīlēt?

Turpinu pārcilāt sapņotavas pūra lādi. Zinu, ka ikviens no mums vēlas vienu un to pašu. Mīlēt un būt mīlēts. un tāpēc... ...atļauj sev piedzīvot MĪLESTĪBU, kad tā klauvē pie Tavām durvīm. Un atļauj sev būt LAIMĪGAM. Un mīlētam. Nebēdz no tā, pēc kā ilgojies visvairāk....

Tikai trīs vārdi: „Es mīlu Tevi”

Gandrīz kā no vecmāmiņas pūra lādes. Pašā apakšā noslēpies arī šis rakstubērns. Nopurināju putekļus. Un ļauju vēlreiz ieraudzīt saulīti. Spīd taču arī novembrī. Un kāpēc gan lai ... nespīdētu? 😉 19.10.2015 Kāds no lasītājiem atrakstīja - tā jau viss forši , bet tā...

Kā pieņemt lēmumu? Uzticies sev!

Sapņotavas glabātuvē atradu vēl kaut ko, kas visticamāk noderēs ne tikai man vien 😉 06.08.2015. Ik pa laikam gadās nokļūt situācijā, kad jāpieņem ļoti būtiski lēmumi. Lēmumi, kas pamatīgi izmainīs tavu turpmāko dzīvi un ieviesīs vērienīgas izmaiņas kādā tavas dzīves...

Skolotājiem. Viedumam.

Ņemot vērā, ka arī pašai ir gadījies pastrādāt ar bērniem, gribu dalīties pārdomās par tēmu – skolotājs, bērns un ‘birka’. Ilustrēšu tādu pašizdomātu (bet realitātē līdzīgi dzirdētu) dialogu. Kā piemēru. Pavisam novienkāršotu. “Klau, kā tev šis bērns uzvedas?” “O, šis...

(īs)savienojums

..debesīs savilkušies mākoņi.. Nav draudīgi. Ne-a. Kur nu tev mākonis draudēs. Karstums par lielu. Vajag zemi atvēsināt. Zāles stiebri lūdzas lietu. Mākoņi atsaucīgi, palīdz. Sastājas rindā un katrs, cik spēj, dod Zemei veldzi. Lai var atdzerties. Pērkontēvu citi dēvē...