Mīļš sveiciens visiem maniem lasītājiem!
Kādu gan šovakar tēmu varētu aplūkot? 🙂 Labi, lai iet šī – par spontanitāti 😉 Pašai vismaz nebūs grūtais vakars 😀
Ik pa laikam gadās, ka no nekurienes mūsos iznirst kāda žilbinoša doma (man tā gadās visai bieži, bet par vārdu žilbinošs gan varētu vēl mazliet diskutēt :D), pēkšņi dzimst ideja, kas prasa tūlītēju tās realizēšanu (jā, jā, ar šo arī esmu vairākkārt saskārusies 😀 ) vai arī pašam nemaz neprasot 😀 izskan kāds negaidīts piedāvājums – kādam pasākumam, kopīgai pasēdēšanai draugu lokā utjp. utml. (jā, arī ir pieredze – mazāk, bet IR 😉 )
Parasti jau tomēr ir mums kaut kādas lietas, ko plānojam savā ikdienas dzīvē. Lielu daļu paredzēt nevar, tomēr pie kaut kādām vadlīnijām jau pieturamies gan.
Kāpēc ir tik vērts ļauties žilbinošas domas, idejas realizācijai vai, piemēram, spontānam kāda pasākuma apmeklējumam?
Nu—u-u, pamēģini atteikt.. Vienreiz neaiziesi, otrreiz diez vai kāds aicinās 😀 Bet, ja pavisam nopietni, ļaujoties dzīves plūdumam paveras daudz līdz šim nepamanītu iespēju 🙂 Var taču būt tā, ka tieši konkrētajā pasākumā satiekam cilvēkus, kuri tieši šobrīd mums nepieciešami visvairāk. Vai arī jaunpiedzimusī ideja ļoti labi palīdz sakārtot kādu mūsu dzīves jomu, par kuru pat nebijām iedomājušies 😉 Var notikt jebkas 🙂 Mēs taču nevaram zināt, kurp mūs tas aizvedīs. Bet aizvedīs vien tad, ja ļausim sevi aizvest 🙂
Jau atkārtošos, teikdama, ka ideja nedzimst viena pati. Tā ierodas kopā ar visu nepieciešamo aprīkojumu tās realizācijai, citiem vārdiem, mūsu rīcībā ir visi resursi, lai to realizētu 🙂 (pēc pieredzes, vajadzīgs vien papīrs, pildspalva, varbūt pat krāsainie zīmuļi, arī – dators ;). Bet varbūt arī mūzika un deju kurpes. Vai mikrofons. Katram gan jau savs aprīkojums, jo idejas atšķiras 😀 ).
Ja kaut kas ienāk mūsu prātā un ievibrē mūs ar to kņudinošo sajūtu – šo gan gribētos piedzīvot/darīt/realizēt – tam noteikti vajag ļauties. Nu nevajag piebeigt pašā saknē, tāpēc ka… (daudzpunktē pēc izvēles – iegansti kā likums stereotipiski, kāpēc nedrīkstam vai mums nevajadzētu to darīt). Ja ļaujamies, pēc tam ir ļoti, ļoti laba sajūta. Jau tā pati manis pieminētā jūralīdzceļiem sajūta 😉
Un parasti idejai komplektā nāk arī iedvesma.:) Jeb precīzāk, iedvesmas rezultātā piedzimst pati ideja. Nu labi, laikam nezināšu pateikt, kura pirmā ierodas 😀 Tas arī nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka iedvesmas brīdī sadzirdam savu dvēseles balsi. Un nekā patiesāka par šo balsi jau nav. Diez vai tā mūs vedinātu virzienā, kurā mums nekādā gadījumā nevajadzētu iet. 😀 Drīzāk jau gan otrādi. Tad nu atliek tik vien kā ieklausīties un sekot aicinājumam.
Un tāpēc, spontanitātei ir vērts teikt lielu JĀ 😉 Kur iedvesma, tur radošums. Kur radošums, tur dzīvesprieks. Kur dzīvesprieks, tur smiekli. Kur smiekli, tur laimes sajūta. Un, ja vēl atceramies, ka jādzīvo šodienā un mums ir tikai šis mirklis.. Dzīve ir brīnumskaistu pārsteigumu pilna 😉
Jauku vakaru vēlot,
Dace
