Saulains sveiciens visiem maniem lasītājiem!

Šorīt pārlasot savu vakardienas ierakstu ienāca prātā, ka to rakstu vajadzētu izdrukāt un piedāvāt kā rokasgrāmatu visiem, kas plāno ņemt aizdevumus 🙂 Hmm.. Aiznest uz banku varbūt 🙂 Piedāvāt? Par maksu, protams. 1 eiro par bukletiņu 😀 Tirāža: 37000 😀 

Labi, pastāstīšu, kā jūtos. Nav svarīgi, ka nejautājāt 🙂  Jūtos kā uz .. paplātes. Skatījos “Dejo ar zvaigzni” (protams, skatījos – kā gan savādāk!), kur fotogrāfs un kāvēltureksperts Sokolovs minēja, ka viņš dejojot jūtas kailāks nekā viņa kailfoto modeļi fotosesijas laikā. Atļaušos apšaubīt 😀 Manuprāt, es jūtos kailāka nekā viņš uz tā deju plača ar visām savām fotomodelēm un modeļiem kopā ņemtiem 😀  Jā, uz to apzināti gāju. Bet nezināju, ka ik pa laikam būs tik neviegli 🙂

Lai gan – vispār ir jau arī tāda patīkama blakne šim blogam. Neviens vairs neprasa: kā tev iet? 🙂 dacepa.com jau tāpat vakarā visu izstāstīs 😀

Domāju, ka smago un ļoti garo rakstu, kas sākas vai beidzas ar uzrunu lūdzu, izlasiet! šajā blogā vairs nebūs. Pietiek. Esmu izklāstījusi visas detaļas. Domāju, ka nu jau visiem viss ir skaidrs.

Katru reizi arī pašai smagi, kad atkal un atkal eju tam cauri. Eh, cik var pārdzīvot. Dzīve ir pārāk īsa, lai es visu atlikušo dzīvi tagad sevi šaustītu. Vienkārši jāmeklē veidu, kā situāciju atrisināt. Katrai situācijai esot vairākas izejas. Patiesībā jau nekad nevar zināt, no kuras puses risinājums atnāks. Tāpēc arī nav jēga sakoncentrēties vienā vienīgā virzienā 🙂 Tā tāda mana kļūdiņa līdz šim brīdim. Vismaz man tāda sajūta ir.

Meklēju iedvesmojošos video vakar. Vienu atradu:) Iespējams, būtu arī noskatījusies, ja nebūtu paprasījuši 37 dolāru samaksu par tā noskatīšanos (tas man kā viela pārdomām. biznesa idejai 😀 ) Nolēmu, ka tad jau labāk iedvesmošu sevi pati. Tā būs lētāk un arī kvalitatīvāk 😀 Izgāju pastaigā gar jūru. Un iedvesmojos;)

Harizmu arī atradu:) Izrādās, ka man tomēr tāda ir! Bet  pagaidām tā vēl nav gatava atrādīties plašākai sabiedrības daļai. Šobrīd mēģinu pierunāt uz sadarbību:D

Ko es ar šo visu gribēju pateikt? Man viss ir un būs labi! Nepārdzīvojiet, ja nu gadījumā kāds no jums to dara. No sirds priecāšos, ja mans Lielais sapnis piepildīsies. Un es izturēšu arī, ja šādā veidā tomēr nepiepildīsies.

Tāpēc nolēmu – pamainīsim konceptu blogam:) To daļu, kas attiecas uz turpmākajiem ierakstiem. Vairs nemalšu atkal un atkal vienu un to pašu frāzi – rokasspiedienus, lūdzu, rokasspiedienus.

Vai arī – lūdzu, ieminieties par mani, izmantojot to ģeniālo sarunas modeli, ko savulaik jums piedāvāju (lai gan es joprojām domāju, ka tas ir viens no ģeniālākajiem veidiem, kā ieintriģēt jūsu draugus, paziņas, radus un kolēģus par šo blogu). Vairs nekādu ierosinājumu – par šī raksta izlasīšanu no jums viens eiro 😀

Turpmāk katru dienu aplūkošu kādu savas dzīves pozitīvu notikumu, atgadījumu un jums par to pastāstīšu. Ko jūs par to teiksiet?  Ceru, ka jums joprojām būs interesanti šeit ieskatīties 😉 Kāds man no tā labums? Ir ļoti svarīgi saskatīt labo savā dzīvē. Un priecāties par to, kas jau ir mūsu dzīvēs. Tāpēc trenēšos ieraudzīt 🙂

Jauku šo saulaino svētdienas pēcpusdienu vēlot,
Dace

P.s. Vai esmu jums teikusi, ka esat riktīgi forši cilvēki? Vispār esmu lepna, ka man ir tādi lasītāji. Jūs pret mani ļoti labi izturaties. Domāju, ka ne visiem tā veicas ar saviem lasītājiem;) Tāpēc paldies, ka esat un paldies, ka atbalstāt! P A L D I E S! 🙂

p.s.s. Nesolu, ka ik pa laikam atkal neizdarīšu kaut ko traku. Bet bez smagumiem;)