Mīļš sveiciens Tev, manu lasītāj!

Solīts makā krīt un tāpēc rakstu atkal 🙂 neskatoties uz faktu, ka nu tik jaukā laikā pie tam tādu svētku dienā pie datora sēdēt.. bet tā kā man ir pamatotas aizdomas, ka rīt un parīt tam spēka neatliks (un man vispār neko nepatīk atlikt uz vēlāku laiku), tad ..:)

Jā, par brīvību šodien atkal gribas parunāt. Par iekšējo brīvības sajūtu. 

Nav liela māksla sevi turēt krātiņā, saslēgt važās un ciest. Esmu novērojusi, ka to daudzi no mums spēj izdarīt autopilotā. Kā tas izpaužas? Nu sev daudz ko neatļaut, piemēram. Neatļaut tāpēc, ka nedrīkst. Nedrīkst tāpēc, ka tā .. pieņemts. Vai arī visi tā dara. Krātiņš

Važas diezgan līdzīgi darbojas. Katrā ziņā par brīvu lidojumu liek aizmirst pilnībā. Nav jau iespējams pat pacelties.

Ja par ciešanām runājam – tas ir kā bonuss krātiņam un važām. Nāk komplektā.  

Nepārteicos vis, kad minēju: nav liela māksla sevi krātiņā turēt. 🙂 To patiešām paveicam mēs paši. Protams, kad ciešam – esam upuri un pie mūsu nelaimēm vainojams teju ikviens, izņemot mūs pašus.. un tomēr. Tā ir ikviena brīva izvēle – kur sevi iespundē vai arī tomēr ļauj sev piedzīvot iekšēju brīvības sajūtu.

Tā ir .. attieksme. Attieksme pašam pret sevi. Kas pauž vai nu mīlestību, vai ..par katru cenu pierādīt pašam sev, ka neesi mīlestības vērts.. Parasti otro izvēlamies neapzināti. Jā, jau simtiem reižu pieminētās sāpīgas bērnības pieredzes dēļ. Kāda nu kuram tā bijusi. bet sāpe dziļi sirdī palikusi. Un tāpēc arī atsakāmies no iespējas būt laimīgiem un iekšēji brīviem. Jo neesam .. mīlestības vērti.

Bieži vien tas arī ir iemesls, kāpēc otram neļaujam sevi mīlēt vai .. neļaujam sev mīlēt.

Tātad, iekšējā brīvības sajūta iet roku rokā ar spēju mīlēt un ļauties mīlestībai. Bet spēja mīlēt un ļaušanās mīlestībai piedzimst vien tad, ja spēj mīlēt pats sevi. Nē, ne no narcisu sērijas. Kad neviena cita apkārt, izņemot pašu, neeksistē.

Vienkārši mīlestība. Mīlestība pret sevi. Savu dvēseli. Ar ko piepildīsi sevi, to spēsi ieraudzīt arī sev līdzās. Tā vienkārši ir. Ja jutīsi bailes, pamanīsi – no kā baidīties. Ja būsi piepildīts ar raizēm, raizes spēsi saskatīt visur. Un tieši tāpat.. ar mīlestību.

Kad esi sevi iecēlis mīlestības saulītē, spēsi to ieraudzīt.. visur.

Jā, esmu sapņotāja. Bet sapņotāja ar realitātes sajūtu. Ar praktisku pieeju 🙂 Un tāpēc vēlreiz atļaušos apgalvot, Tava iekšējā brīvības sajūta ir .. Tavās rokās 😉

Nākamreiz, kad nedrīkstēsi kaut ko darīt – padomā par iemesliem. Kāpēc? Nesmuki izskatīsies no malas? Citi nedarītu? Ko padomās? Ja uznirst kāds no šiem jautājumiem- tie ir.. stereotipi. Atļauj sev nebūt stereotipu krātiņā. Atver durvis. Un piedzīvo to, pēc kā ilgojas Tava sirds. Sirds vienmēr rāda ceļu. Ceļu uz dvēseles brīvību 😉

Ja Tavs krātiņš ir darbs, kuru dari – un skaidri saproti, ka esi izsmēlis sevi visu – nu negaidi, kamēr veselība neizturēs. Paspēj pirmais. Pieņem lēmumu mainīt savu dzīvi. Un tici, drīz ieraudzīsi durvis, kuras pirms tam nepamanīji. Gan tās, pa kurām iziet, lai izkļūtu no esošās situācijas, gan tās, kuras atvērt, lai piedzīvotu to, pēc kā tiecies.. iespējas ir vienmēr. Bet kamēr neļauj sev redzēt, nespēsi arī saskatīt..

Bet reizēm pilnībā pietiek, ja maini savu attieksmi. Galvenās pārmaiņas veic sevī pašā. Tikai un vienīgi attieksmes maiņa.Atbrīvo sevi no paša uzliktām važām.  Nebūt ne viegli un tomēr – ne neiespējami. Un ārējie faktori un apstākļi izmainās paši no sevis.. 

Kā vienmēr, par visu varu kļūdīties 😉 Bet varbūt, ka nekļūdos vis.

Iekšējā brīvības sajūta. Vēlies to piedzīvot? Atļauj sev būt brīvam. Atļauj sevī ieplūst mīlestībai. Pret sevi. Pret cilvēkiem līdzās. Atļauj sev redzēt. Un ieraudzīt. Ieraudzīt.. mīlestību.  Tā jau tagad ir Tavā sirdī. Pamodini savu sirdi un ļauj tai JUST. Atver sava krātiņa durvis.. PATS  😉 

 

Mīļuma piepildītu pēcpusdienu vēlot,
Dace