Pavēls labvakar Tev, manu lasītāj!

Iedomājos, ka rīt tomēr pirmdiena. Varbūt Tu te ielūkosies. Negribas sagādāt vilšanos. Tāpēc jau atkal – LAI TOP!

Iespējams, būšu spiesta pāriet uz vienu ierakstu nedēļā. Lai gan – ja tā padomā – mani principā nevar piespiest darīt neko tādu, kas pret pašas gribu. Ja nu vienīgi, tiešām liels strupceļš pagadījies un pašai jauns ceļš jāiestaigā. Bet arī tādā gadījumā – neapstātos. Un pret manu gribu tas nebūtu. IETU tik un tā. Jā, arī  pa bezceļiem. Ja nogurtu, tad mazliet pagulētu ieceres virzienā 😀 Un pēc tam atkal celtos un IETU!

Vēlreiz aicināšu arī Tevi – nekad nepadodies un esi nomodā par to, kas Tev svarīgs. Vienkārši notici  – neviens cits neko Tavā vietā un Tavās interesēs diži nedarīs. Īstenībā neviens cits Tavā vietā to nemaz NEVAR izdarīt. Katrs pats savas laimes vai (ne)laimes kalējs. Labāk – lai laimes!

“Nekad nesaki nekad” – mana šīs nedēļas devīze. Nekad nedarīšu to, nekad mūžā vispār pat nepieļaušu tādu domu un šito vispār NEKAD…Tad nu pilnīgi oficiāli dabūju izpriecas nekad jomā. Superīgais nekad kļuva par realitāti. Nu, ko – baudu. Nekas cits neatliek.

Par ko šai vēlajā vakara stundā varētu parunāt? Man ir sajūta, ka esmu pa visām tēmām krustu šķērsu izstaigājusies. Un šobrīd tik vien kā spēju – vēlreiz pa plauktiņiem sakārtot jau aplūkotās. Neņemiet ļaunā, ja kāds ņem. Nekad nedomāju, ka sākšu atkārtoties.

Labi, ķeramies šī vakara vērsim pie ragiem.

Vai zini, kāda ir Tava dzīves jēga? Tādā nozīmē, kā – kā dēļ Tu DZĪVO? Dzīvo vai tomēr eksistē? KURP DODIES? Un galu galā – kā jūties? Varbūt ir pienācis laiks kaut ko mainīt? Kurā jomā? Kad… sāksi?

Desmitiem, ne drīzāk simtiem reižu pieminētā depresija un tamlīdzīgas ‘būtnes’ arī liecina, ka ne tur esi sataisījies un ir pienācis laiks vēlreiz pārcilāt savas izvēles. Tāpat šo faktu “ne tur dodies” var apliecināt veselības ķibeles, īpaši – muguras sāpes.. Nu par veģetodistoniju pat nerunājot. Tā vispār ir vieda. Ja tik spēj ieklausīties norādītajā virzienā…

Nav liela māksla iestrēgt kaut kādās situācijās un nespēt tikt no šīm situācijām ārā. Māksla ir spēt ieraudzīt ceļu pat tad, ja ceļa kā tāda it kā nemaz nav! Un ne jau par šo “es pierādīšu, ka to varu” cenu. Bet tāpēc, ka Tev to vajag. Tavai sirdij to vajag. Sadzirdēt savu sirdi. Sevi sadzirdēt.

Sevi pūlī spēt sadzirdēt.

Jo vairāk nelaimīgu un apjukušu cilvēku, jo lielāka auditorija – ar ko var manipulēt un kuru var dīdīt pēc ‘sirds’ patikas. Kur liks, tur dosies. Ko liks, to darīs.. Būt daļai no bara ir vieglāk. Vienkārši plūsti pa straumi. Kaut kur jau nonāksi. Kaut ko jau izdarīsi. Vai būs gandarījums, ej nu sazini. Bet nu – kaut kas jau varbūt būs. Nu tak – kā visiem. 

Ja jūti, ka labi nav, bet nesaproti iemeslus – ir vērts padomāt šajā virzienā. Par savas dzīves jēgu. Uzdevumiem. Virzienu diezgan labi parāda Tev dotās dāvanas – Tavi talanti. Tāpat tos talantus nedod. Un visiem vienādi tie arī nav. Vēl virzienu labi atklāj sajūtas – tas, par ko iedomājoties, Tu piedzīvo spontānu prieku. To noteikti IR VĒRTS realizēt! Vismaz mēģināt! Nemēģināsi, nezināsi.

Īstenībā ceļa zīmes ir vienmēr. Jautājums paliek – vai spēj tās atpazīt un nolasīt? Un ja reiz spēj, vai ieklausies?

Jā, īss ieraksts šim vakaram.

Vai zini, kāda ir Tava dzīves jēga un uzdevumi? Ja zini – kad ļausi tos sev realizēt? Ja vēl ne – ko vari darīt sava dvēseles ceļa labā?

Sirsnības piepildītu šo dienu vēlot,

Dace