Spirdzinošs sveiciens šajā atsvaidzinošajā pirmdienas dienā!

Līst.. Nu, labi. Smidzina. Mans laiks 😀 Varu tikt lasīta vairāk 😉 Šodien runāšu par veģetodistoniju. Nē, nē. Vēl neveriet ciet. Būs labi. Nebūs depresīvi 😉

Patiesībā jau šeit teju katrs ieraksts dzimis, pateicoties manai svētīgajai (manai un veģetodistonijas) satikšanās klātienē reizei. Šo liktenīgo satikšanos piedzīvoju pirms 12 gadiem.

Tā bija patiesi neaizmirstama satikšanās visa šī vārda visās iespējamajās nokrāsās. Toreiz gan nesatiku tikai veģetodistoniju vien, ieradās arī depresija. Abas. Jauka un mīlīga pasēdēšana mums sanāca. Ir man arī par šo grāmata sarakstīta. Ja nu kādu interesē. Ar humoru. Un vieglumu tapusi.

Tā kā lēnā garā bruģēju sev ceļu un procesā tapusi vēl viena vērienīga iecere, tad domāju vēlreiz noaktualizēt šo jautājumu.

Veģetodistonija. Nelaime vai svētība? Mokas mūža garumā vai pārmaiņu rosinātāja? Un vai vērts meklēt tās cēloņus. Un te arī atbildes: svētība, pārmaiņu rosinātāja un – jā, noteikti ir vērts iepazīties ar tās cēloņiem.

Tūlīt paskaidrošu sīkāk. Lai nebūtu tā, ka noskaldu savu taisnību, i’ neuzskatot pa vajadzīgu to pamatot.

No veģetodistonijas apciemojuma pasargāts nav neviens. Tomēr vislabprātāk tā apciemo tos, kas sev ilgstoši darījuši pāri. Ar fizisku vai psiholoģisku pārpūli.

Nezinu, vai vērts vēlreiz paskaidrot – ņemot vērā informācijas pārbagātību visos iespējamajos tīklos – kā tieši veģetodistonija izpaužas. Katram gadījumam ieskicēšu. Pats nepatīkamākais ir panikas lēkmes, trauksme 24h diennaktī, sāpes sirds apvidū un mežonīgas bailes nomirt. Jā, tikai sajūtas. Bet nu – grandiozas un biedējošas, īpaši ja ar ko tādu nekad dzīvē iepriekš neesi saskāries, ne par to dzirdējis.

Panikas lēkmēm tendence uznākt jebkurā publiskā vietā. Īpaši, lielveikalos. Arī sēžot lidaparātā. Un tad tā sajūta ir tāda – ja nekavējoties nedosies uz izeju – gals .. klātu.

Tas, kas ar to saskāries, itin labi sapratīs, par ko runāju. Tas, kam gājis secen – var būt neizpratne un vēlme apgalvot, kas nu tas par sviestu. Tā nevar būt.

Var, var. Ir bijis. Vēlos un ticu, ka esmu tikusi galā ar šīs problēmas sakni un mana nama durvis veģetodistoniju vairs neieinteresēs 😉

Kāpēc veģetodistoniju par svētību nosaucu? Nu, tā vispār ir liela dāvana – ko tādu sev ciemos sagaidīt. Ļoti labi motivē pārmaiņām, ja līdz šim vienmēr esi atradis ko svarīgāku darāmu. Un atlicis to, ko atlikt nevajag. Savu dzīvi.

Kāpēc cēloņus vērts iepazīt un uzzināt? Vienkāršāk par vienkāršu. Lai zinātu, kurā virzienā pārmaiņas īstenot. Kas ir tā joma, kas ilgāk gaidīt vairs nevar. Un kur nekavējoties kardinālas izmaiņas nepieciešamas. Pirmais neatliekamais lēmums – vairs nedarīt sev pāri.

Tiešām, kaut arī sajūtas patiesi nepatīkamas – veģetodistonija ir uz labu. Ja vien spēj sevi sadzirdēt un sev tik ļoti vajadzīgās pārmaiņas arī īstenot. Pieminēšu varbūt tādus tipiskākos pārmaiņu virzienus – esošā darba maiņa pret ko citu, esošo attiecību pārskatīšana un optimālu risinājumu meklēšana, un, pats tipiskākais –  beidzot ir pienācis laiks veltīt uzmanību sev. Kas ir tas, ko vēlos? Kurp eju? Kāpēc katru dienu jūtos tā kā jūtos..? Ko varu darīt, lai to mainītu? Ko varu darīt tūlīt, lai sniegtu sev tik ļoti nepieciešamo atbalstu?

Veģetodistonija ir svētība, jo palīdz atgriezties atpakaļ pie sevis. Pārskatīt. Izrevidēt. Atteikties no tā, kas neved nekur. Un izvēlēties sev citu ceļu. Ticiet. Esmu dzīvs piemērs. Un zinu, ka ne vienīgais.

Jā, protams, var dzert medikamentus un apslāpēt sekas. Bet papildus tam ir vērts sev pajautāt – vai tiešām vēlos nolikvidēt tikai acij redzamo aisberga daļu? Nolikvidēt tikai sekas? Jeb vēlos šo problēmu atrisināt pašos pamatos? Izvēle vienmēr ir. Un kādu izvēlēsies, tā būs labākā Tev pašam. No malas šo izvēli Tavā vietā neviens izdarīt nevar. Tāpat kā visas pārējās izvēles Tavā dzīvē 🙂

Veģetodistonija ir dvēseles izmisīgs sauciens pēc palīdzības. Lūgums vairs neiet no sevis prom. Lūgums atgriezties. Un sevi atkal sadzirdēt. Un izvēlēties dzīvot SAVU ne SVEŠU dzīvi.

Un tāpēc no veģetodistonijas nudien nav vērts baidīties. Sliktākais jau ir aiz muguras. Jo veģetodistonija ierodas brīdī, kad pienācis laiks ieviest pārmaiņas. Jaunas un Sev labvēlīgas pārmaiņas. Var sākties sevis iemīlēšanas, savu vajadzību apzināšanās un savu sapņu piepildīšanas laiks.  Tava iespēja atgriezties pie sevis atpakaļ. Iemīlēt sevi un izdarīt jaunas izvēles. Jā, izvēlēties dzīvot savu dzīvi.

Nu re. Par šo vispār varētu gari un plaši varētu rakstīt, bet.. šodienai pietiks. Lai nav par daudz vienai reizei 😉

Lai jauks un mīļuma piepildīts vakars,

Dace