Sveiciens maniem lasītājiem šajā piektdienas vakarā 😉

Šovakar lai top vieglais ieraksts 😀 Jā, ir man te šajā sapņu vietnē gan pasaku vakari, gan dialogu vakari, tad ir pārdomu vakari un tad ir vieglo ierakstu vakari  arī 😀 😀 😀 Jau jau par vieglajiem ierakstiem runājam – starp citu, mana E-grāmata 😉 par veģetodistoniju vēl joprojām pieejama, ja kāds grib izlasīt 😉 Bet nav izslēgts, ka tā varētu novest pie pārdomu vakara 😉

Esmu jau apradusi, ka ik pa brīdim pēc kārtējā ieraksta parādīšanās brīža man kāds pajautā – un kas Tevī izraisīja vēlmi tieši šobrīd par to parunāt? Vai ir kāds konkrēts dzīves notikums, kas tapis par iemeslu Tavam rakstam? 🙂 Parasti jau ir gan iemesls. Arī šoreiz ir 🙂

Vēlos un to arī darīšu padalīties vakardienas piedzīvotajā. Jeb drīzāk pārdzīvotajā 😀

Piekritīsiet, katrs mēs esam savādāks. Ar dažādu dzīves pieredzi un ļoti atšķirīgu uztveri. Un ļoti dažādām asociācijām. Kas vienam smieklīgs, otram var izraisīt arī raudienu, bet vēl kādam – vispār nulles reakciju. Vēl kādam – izbīli. Atkarīgs no situācijas.

Njā, vakar bija tāds kuriozs starpgadījums man:) Kādā krustojumā, kurā nebūt neatrados uz galvenā ceļa, loģiski devu ceļu transportlīdzeklim, kam priekšroka. Bija tāds milzīgs melns džips jāpalaiž pa priekšu.

Džips negaidīti apstājās un mudināja, lai braucu pa priekšu. Tā arī izdarīju. Kad biju sasniegusi sava brauciena gala mērķi, apstājos brauktuves malā. Reizē ar mani līdzās apstājās arī .. džips. Kā jau minēju – MILZĪGS džips. Atveras sānu logs. Iekšā sēž divi kungi, tikpat milzīgi – tādi, ar kuriem patiešām negribētos tumšā ielā saskrieties. Un arī gaišā dienas laikā ne.

Atskanēja jautājums dobjā balsī: „U vas naverno deneg mnogo budet?” ( tulkojumā „Jums laikam daudz naudas būs?”) Pirms aptvert, ko atbildēt un kāpēc vispār tāds jautājums, tajās milisekundēs:

  • paspēju aplūkot apkārtni (loģiski, ka itin neviena tur nav. Kad vajag, tad nav:) ),
  • paspēju pie sevis nodomāt – laikam nebūs labi;
  • Un vēl šis ieskrēja prātā: cik diez skaidras naudas man makā varētu būt atlicis, ja nu jādod. 😀

Pārvarot neomulīgo sajūtu, atbildēju ar pretjautājumu: „Kāpēc jums tāds jautājums?”  (krievu mēlē skanēja šādi: ot kuda vam takoj vopros?) 😀 Stress darīja savu 😀

Abi pasmaidīja: „Paskatieties, kāda jums tā mašīna izskatās.” (nu, mans 95.gada izlaidums salīdzinājumā ar viņu džipu.. ). Vāji pasmaidīju. Šie neatlaidīgi: „nē, nu paskatieties vēlreiz!”

Izbāzu galvu pa logu ārā, lai nopētītu auto ārpusi. Mašīna gandrīz viscaur balta – izskatās, ka auto kādā mirklī būs kalpojis kā kaiju pārlidojuma krustpunkts. Vispār man nepatīk, ka kaijas dara. Bet tajā brīdī – kā akmens no sirds novēlās..  Es pat spēju iesmieties.

“Bogatoj budete” (tulk.-būsiet bagāta), viens no viņiem piemiedza ar aci. Un džips aizbrauca.

Lūk, spilgts piemērs – visu nosaka mūsu uztvere, mūsu asociācijas. Manā gadījumā liels, melns džips, melniem logiem un divi lieli vīri nozīmē sliktos tēlus no filmām :D,  kuri tūlīt izvilks šaujamos un apdraudēs kāda dzīvību 😀 😀 😀 Bet realitātē – atskan vēlējums kļūt bagātai 😉

Bet tagad, kad visu to vēlreiz vēsu prātu lēnām apdomāju.. Hmm, vispār tiešām interesants tas starpgadījums 😀 😀 😀

Priekpilnu vakaru vēlot,

Dace