Sirsnīgs sveiciens šajā gana vēsajā pavasara dienā!
Šodien atkal mēģināšu vienu gana aktuālu tēmu aplūkot.
Mana pārliecība – ja zini atbildi uz šo jautājumu, tad tas palidz ieviest lielu skaidrību un salikt dzīvē arī prioritātes. Un vari virzīties pretī savām iecerēm, sapņiem. (nevis prom no tiem)
Un jautājums sākas ar “KĀPĒC?”. Paņemsim dažus jautājumus piemēram.
- Kāpēc es vēlos savā dzīvē sasniegt…./ kļūt par ……………………………… (te nu katrs pēc brīvas izvēles daudzpunkti var aizpildīt. Katram būs sava vēlme. Savs mērķis. Savs sapnis. Iecere. Ideja.)
Aiz katra sapņa, katra mērķa vienmēr paslēpies kaut kas dziļāks. Kas mūs mudina doties tajā vai citā virzienā. Ir labi apzināties, kas tieši. Kāda ir tā patiesā motivācija, nevis virsējā kārtiņa. Jo reizēm – papētot “dziļumā” – varam secināt, ka mērķi sasniedzot – nemaz “nedabūsim” to, ko gribējām patiesībā iegūt. Un tad gadās tā, ka mērķi sasniedz – bet gandarījums izpaliek. Cerētā prieka vietā – iekšēji tukšums.
2. Kāpēc es noteiktās situācijās parasti (sadusmojos, apvainojos, citas negatīvas emocijas vai rīcība?)………………………….. (atkal katram būs kaut kāds cits “klupšanas akmens vai grābeklis”, uz kura atkal un atkal uzkāpjam)
Tiklīdz atpazīsti savu “grābekli”, vari pārstāt uz tā “kāpt”. Kamēr neapzinies, būs grūti mainīt situācijas. Jo automātiski rīkosies atkal un atkal pēc ierastā rīcības modeļa. Ja zināsi iemeslu, varēsi mainīt iestaigāto taciņu. Nedarīt pa vecam.
3. Kāpēc es baidos no ……………………..(vairumam no mums daudz baiļu bērneļu iekšēji. Un tie, kā likums, traucē virzīties uz priekšu, jo sākam likt akcentu uz citiem cilvēkiem, viņu domām, ko kāds pateiks, kā tas izskatīsies. Un gluži neviļus nododam savus … sapņus. To, kas svarīgs tieši mums)
Bailes – īpaši tās, kurām nav acīmredzama pamata šī brīža realitātē, var ievērojami pazemināt dzīves kvalitāti. Ļoti bieži kopš bērnības “velkas” līdzi šodienā. Un reizēm pamatīgi sastindzina. Nu tā, ka tiešām atsakies no tā, ko vēlētos tu pats, bet sāc izdabāt (“patikt”) citiem, darot to, ko citi sagaida. Un aizmirstot par saviem sapņiem.
Tie ir daži no jautājumiem, kas sākas ar kāpēc. Sajūti tos, kas šajā mirklī tevi uzrunā visvairāk. Kas ir aktuālākie tieši tev. Un ļauj savai sirdij runāt. Atļauj sev sevi sadzirdēt.
Kāpēc ir svarīgi zināt atbildes uz saviem “KĀPĒC”? Jo tieši tie nosaka, kurp dodamies un ko īstenojam, vai tieši pretēji – ko neatļaujam sev sasniegt un īstenot.
Visas šīs atbildes visvairāk nepieciešamas mums pašiem. Ka varam paši sev atbildēt. Patiesi un godīgi. Nav jāatskaitās kādam. Nav kādam kaut kas īpaši jāizskaidro.
Galvenais, lai tā skaidrība ir pašam. Sevī. Kāpēc darām to, ko darām. Lai varam pārrakstīt ne pārāk veselīgus dzīves scenarījus. Un mainīt to, ko nepieciešams mainīt.
(Darot kā vienmēr, arī rezultāts būs – kā vienmēr. Viens un tas pats.)
Vairot sev labu sajūtu. Savu dzīvesprieku. Savu spēku. Sevi ieklausīties (pirmām kārtām – sevī, tikai tad citos). Un neļautu bailēm mūs “dancināt”, kā tik tām labpatīk.
Tuvāk sev. Un savam priekam. Un tālāk no “teātra”, kur nepārtraukti kādam kaut ko mēģinām pierādīt (tostarp, sev), atstāt iespaidu utt. Nereti tas dziļākais motīvs šajās “izrādēs” ir šis: būšu pietiekami labs, varbūt mani novērtēs. Varbūt mani mīles. Varbūt mani pamanīs. Svarīgi, lai sevi novērtē, mīlī un pieņem tu pats. Jo mums uz šīs pasaules tiešām nekad nebūs tuvāka cilvēka par mums pašiem. Un katrs esam atbildīgs par sevi. Par savu labsajūtu. Par to, lai justos labi. Lai būtu saskaņa ar sevi. Lai pārstātu darīt sev pāri. Un uzsāktu sadarbību.
Atrodi laiku sev. Lai pabūtu klusumā. Un atrastu atbildes, kuras tev ļoti var palīdzēt jaunus pavērsienus savā dzīvē īstenot. Tik vien kā sevī ieklausīties. Kas reizēm ir pats grūtakais. Jo reizēm baidāmies arī tās atbildes sadzirdēt. Tomēr tikai tā vari piedzīvot iekšēju mieru un izbeigt iekšējo cīņu sevī.
To, kas vairs neder – nav jāturpina valkāt. Visi izaugam. un to, kas pagātnei atstājams – arī atstāt pagātnei. Lai varam jaunu sākumu piedzīvot. Un sev svarīgo īstenot.
Lai izdodas atrast atbildes uz katru savu “kāpēc”. To, kas svarīgs tieši šajā mirklī.
Ar labestību, Dace
