Neturies krampjaini ne pie kā. Neiestrēgsti... Pavēro dabu: Rudenī koks savas vecās lapas atdod vējam. Lai pavasarī sazaļotu ar jaunu sparu! Bet vai spētu? Ja rudens lapas... neatdotu? Attīri sevi no vecām domām, stereotipiem. No visa, kas savu nokalpojis. Nobeigums...

Nepaej klusām maliņā, ja esi līdzatbildīgs tajā, kas noticis.  Tavu pieredzi veido tava attieksme pret notikušo. Pat tad, ja nelepojies ar paveikto.. Jo īpaši - tad. Bet neliec savu atbildības daļu uzņemties kādam citam. Uzņemies to pats. Ar vienu soli, kas pasperts...

Proti atšķirt, kas ir tavs un kas – trāpa tāpēc, ka tajā brīdī atrodies vistuvāk. Savu sāpi otram atdot daudz vieglāk nekā atpazīt kā savu. Un tad jau sāp diviem. Ja sāpi turpina dot tālāk –tā savairojas. Un sāp aizvien vairāk cilvēkiem... Un vienā brīdī jau vairs...