Pagaidām apmācies. Varētu būt, ka būs laiks lasīšanai. Iespēja, kas jāizmanto. 🙂
Gribu parunāt par atkarībām šoreiz. Kāpēc ‘strauji un ātri’ patiesībā nemaz nav ‘strauji un ātri’. Varbūt ‘strauji’, bet ne tuvu ne paliekoši vai.. vērtīgi.
Atkarības – nu jebkādas. Kādam no sociālajiem tīkliem, kādam no cigaretēm, alkohola, kādam no diētām (daudz un dažādas), kādam – arī no narkotikām.. Kas tad īsti ir par iemeslu šāda ceļa izvēlei? Un ko var mainīt, ja vispār var. Kāpēc tas viss cilvēku tik ļoti ‘ievelk’ iekšā.
Protams, ka var mainīt. Atkarības ir atkarības tik ilgi, kamēr tu ļauj sev būt no tā .. atkarīgam.
Tomēr vispirms palūkosim, kāpēc vispār tāda rodas. Un kas par iemeslu.
Paši vienkāršākie, ko vien vari iedomāties. Vēlme pēc uzmanības, bēgšana no teju neizturamas iekšējā tukšuma sajūtas (‘mani neviens nemīl, neesmu nevienam vajadzīgs’), nepārliecinātība par sevi, nedrošība, bailes..
Pēdējo īpaši izcelšu. Bailes. Jo to spēku par zemu novērtēt nevar. Ļoti aizmiglo redzamību. Un izraisa zināmu aklumu. Laikam jau tāpēc arī teiciens “bailēm lielas acis”. Lielas un.. aklas. Viss, ko dari baiļu dēļ, izraisa tevī papildus spriedzi un .. bailes. Kurām nav nekāda seguma. Bet tā kā bailēm ‘aklas’ acis, pats pat vairs vari neredzēt.. Un Bailes, goda vietā tavā dzīvē iekārtojušās, dīselē tevi pēc sirds patikas. Tēlaini runājot. Kā saka, ko tik baiļu dēļ neizdarīsi.. Var tā dzīvot. Bet.. dikti postoši.
To, ka katrs cilvēks uzkrāj pats savu pieredzi, nez vai vispār vēlreiz jāatkārto. Ja pieredzi, no kuras mācās – tātad, ir virzība uz priekšu. Attīstība. Ja pieredzi, kuru atkārto atkal un atkal un secinājumu nav – regress. Cilvēks it kā stāv uz vietas. Patiesībā – krīt aizvien dziļākā bedrē. Bet var pārstāt krist. Ja vien izvēlēsies.. pārstāt.
Labi, intereses pēc paņemsim dažas izplatītākās atkarības no atkarībām. Atkal. Diez vai spēšu pateikt ko ekstrēmi jaunu. Vien varbūt izdosies salikt punktiņus uz ‘i’. Un varbūt izdosies tevi iedvesmot pielikt punktu kaut kam tādam, kur īstais laiks – treknam punktam. Jau sākot ar – šo dienu!
Nu tad. Aiziet! Izčāposim nelielā ‘ekskursijā’ atkarību labirintā. Varbūt kādam izraisīs smaidu, bet tie, kas reāli ar to saskārušies – sapratīs. Ka nekas no zemāk minētā nav smaida vērts.
Atkarība no ēdiena. Emocionāls tukšums, ko cilvēks aizpilda ar pārtiku. Nedrošība, bailes, neticība saviem spēkiem, katasrofāls mīlestības (īpaši pret sevi) deficīts. Sekas: liekais svars, vēl lielāki kompleksi par savu izskatu un vēl.. lielāka ēšana, lai sevi ‘nomierinātu’. Būtībā psiholoģisks aizsargmehānisms pret apkārtējo pasauli. Cilvēks veido drošības ‘spilvenu’. Jo biezāks ‘spilvens’, jo mazāk ‘var tikt klāt un nodarīt pāri’. Tāda ilūzija rodas. Viss jau būtu labi, tikai ‘spilvens’ nodara ļaunumu veselībai. Jo zūd sāta sajūta. Var ēst kaut visu dienu. Atliek vien iztēloties, kāda slodze tā ir ķermenim. Sirdij. Un visam pārējam. Par iekšējo pasauli, kur spriedze tikai pieaug – nemaz nerunājot..
Atkarībā no diētām. Cilvēks parakstās uz dažnedažādām diētām (nedod dies, tabletēm), kas sola ātru un superlabu rezultātu. “Pēc trīs stundām būsiet tievs kā skals!” Aga. Pēc divarpus. Pārspīlēju, bet nav tālu no reklāmas rullīšu tekstiem. Tā taču ir domāšanas modeļa maiņa. Dzīvesveids. Lēnām, bet pamatīgi. Mainot ēšanas paradumus uz visiem laikiem. . Nu kādas 5 dienas? Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji. Un cilvēks tic. Un eksperimentē ar savu ķermeni līdz pagurumam. Jāiztur nedēļa. Pēc tam varēšu ēst atkal. Jēga nekāda. Tas ir noslēgtais aplis. Var skriet pa riņķi kaut visu dzīvi..
Atkarība no cigaretēm. Nomierinot nervus, mazinot apetīti utt. Citiem vārdiem – vienu atkarību ar citu aizstāt. Lai nebūtu jāsēž uz diētām, labāk uzpīpēt. Var jau darīt da jebko. Bet apzinies, kāpēc tev to vajag. Kāpēc vajag to štruntu savās šūnās ielaist? Ja skaidri zini, ka vajag – uz priekšu. Bet varbūt vienkārši neaizdomājies. Stilīgi ‘uzpīpēt’? Tiešām? Skaidri zini, ka stilīgi? Bet varbūt “Stilīgi” ir īstenot savus sapņus, darīt darbus, kas dos labumu ne tikai tev, bet arī citiem. Nevis.. smēķēt. Šis īpaši jauniešiem/jaunietēm jautājums. Arī pusaudžiem.
Atkarībā no ..sociālajiem tīkliem. Uhh, te nereāli daudz ilūzijās var iekrist. Kādā brīdī vari sākt ticēt, ka tev tiešām ir simtiem īstu draugu.. Pie katra ‘laika’ priekā sasist plaukstas un gaidīt.. nākamo. Nu nav ne to simts draugu, ne tā poga ‘patīk’ daudz ko izsaka. Citi ‘patīk’ spiež arī tāpēc, lai viņus pašus pamanītu. Nevis tāpēc, ka tu ‘patīc’. Visādi mēdz būt. Bet ja lielāko daļu sava laika pavadi virtuālajā pasaulē, varētu būt, ka reālajā dzīvē iet visai draņķīgi. Ja tāda vispār eksistē. Nevar divas paralēlas pasaules vienlīdz kvalitatīvi dzīvot. Cik nu virtuālo vispār par kvalitatīvu vari nosaukt.. Nē, es pilnīgi noteikti neesmu pret informācijas apmaiņu. Tas tiešām ir ērti un parocīgi. Bet par ko citu. Pie simtā pašportreta, kuram skaiti nospiestos ‘patīk’ , vērts padomāt, kāpēc to dari.. Kā tik ļoti trūkst, ka vienīgais iluzorais veids, kā ‘patikt’ – publicēt savas fotogrāfijas un gaidīti “laikus”. Turklāt publicēt visu pēc kārtas. Un neko no savas privātās dzīves vairs nepaturēt ‘privāti sev’. Bet visiem viss nav jāzina par tavu dzīvi. Tas ir visai ..bīstami. Var arī izbradāt.. Tā mēdz gadīties.
Atkarība no .. narkotikām. Pieņemu, ka tā ir daudz izteiktāka problēma nekā reāli aptveram. Arī viena no šī laikmeta modes lietām. Maz padomājot par sekām. Savā ziņā – arīdzan stila jautājums. Es gan gribētu pārformulēt – veselā saprāta trūkuma jautājums drīzāk. Ja iekšēji jūties labi, jūties brīvs un vienkārši dzīvo Savu dzīvi, pat prātā neienāks ko tādu mēģināt. Bet, ja ikdienā visu laiku spēlē, izliekoties par kādu, kas neesi tu pats – diezgan ticami, ka tevi tas uzrunās.. Gribēsies mēģināt. Gribēsies ‘izlauzties’ ārpus paša radītām važām. Un tad nu pamēģināsi arī. Dievs dod, lai tikai vienu reizi. Pie kuras pratīsi arī apstāties. Labāk nesākt. Var gadīties, ka tāds eksperiments dzīvības cenā. Cilvēki taču nav dārzeņi. Nu ir kaut kāds veselais saprāts katram dots. Ja vien pats to veselo saprātu neiznīcina.. kāpēc piegāzt sevi ar draņķiem, ja var nepiegāzt! Nu nav jāskrien citiem līdzi: kur tie citi tur es arī.. Un Sev mūžu sabojāt.. Vai esi padomājis, kurš tavā vietā tavus sapņus īstenos? Kurš darīs to, kas tev padodas vislabāk? Katram cilvēkam ir savi talanti. Savas īpaši stiprās puses. Jomas, kuras ļoti labi padodas. Maini to, ko vēlies mainīt bez mākslīgi izraisīta stāvokļa savā organismā. Dari apzināti. Nevis pa .. miglu.. Njā.
Savas lomas sabiedrībā veido tu pats. Pats. Un vēlreiz pats. Tu vari izlikties un spēlēt. Tu vari būt patiess un lēnām pārskatīt, kas tev der. Kas neder. Kā dzīvot tālāk. Aptvert ,cik tas patiesībā ir mazsvarīgi, ko citi par tevi domā. Svarīgi, ko par sevi domā tu pats. Un vai maz sevi .. pazīsti? Bez maskām, lomām.. Bet nevajag tās narkotikas, lai tu kļūtu ‘kruts’, ‘dievišķs’, īpašs vai vēl kāds cits pilnīgi iluzors apgalvojums. Cik ātri ‘kruts’, tik ātri … grausts. Tiešām vajag?
Strauji nebūs strauji. Nevienā no iepriekšminētajiem gadījumiem. Strauji varbūt uz leju, bet ne uz.. priekšu.
Pirms kādam rodas vēlme man mest ar akmeni (var gadīties, ka rodas!) – nav mans nodoms ne kritizēt, ne pārmest, vai – vēl ļaunāk – tiesāt. Pilnīgi noteikti nē. Veicināt izpratni gan. Kāpēc dari to, ko dari. Vai tiešām vajag. Kāpēc vajag? Ko tev tas dod? Vai apzinies iemeslus? Kad likvidēsi cēloni? Atkarība jau ir sekas.. Un citu ceļu tavā vietā neviens izvēlēties nevar.. Starp citu, arī savu atkarību vari uzveikt tikai tu pats. Neviens cits ne. Tavējā taču.
Pats par sevi saprotams, ka katrs var darīt, kā vēlas. Jo īpaši – ja ir pieaudzis. Nevienam nav tiesību pieņemt lēmumus tavā vietā. Nav tiesību. Un neviens arī.. nevar.
Un var dzīvot atkarībās. Krist no vienas otrā. Bet ja tas viss ir apnicis arī pašam, varbūt šis ir labs brīdis, kad sākt pārvērtēt. To, ko darīji līdz šim. Un ko no šī brīža un turpmāk vari darīt SAVĀDĀK. Pamosties. Un paskatīties uz sevi ar citām acīm.
Nav tie ienaidnieki vai nelabvēļi ārpus sevis jāmeklē. Gadās, ka pats sev vislielākais ienaidnieks – un tad arī vienā laidā pats dari sev pāri. Vēl un vēl, un vēl..
Tu esi īpašs. Tieši tāds, kāds esi šobrīd. Pieņem sevi. Pieņem sevi ar mīlestību. Un palīdzi sev saredzēt to, ko vēlies mainīt. Izdari apzinātas izvēles. Sirdī apzinātās izvēles. Zini, kāpēc dari to, ko esi darījis līdz šim. Un ko turpmāk vari darīt pilnīgi savādāk. Sadarbojoties ar sevi. Nevis turpinot darīt sev pāri.
Pilnīgi katram cilvēkam ir spēks mainīt to, ko vēlas mainīt. IR! Ar savu dzīvesveidu iedvesmot ne tikai pašam sevi, bet arī līdzcilvēkus. Rīkoties un domāt savādāk. Mainīt uztveri. Mainīt paradumus. Vairs neiet pa iestaigātu taciņu, bet veidot pašam savu ceļu. Un neuzķerties uz ‘strauji un ātri’ vilinājumiem.. galu galā – pārstāt tērēt savu naudu baiļu izraisītām atkarībām.. Labāk ieguldi to naudu zināšanās, kur vari pilnveidoties. Nevis .. atkarībās, kas veicina atkarību…
Reizēm gadās, ka jānokrīt visai zemu, lai pieceltos. Bet – reiz piecēlies, vari vairs nekrist! Un kas to zina – ar savu uzkrāto pieredzi – varbūt vari palīdzēt piecelties arī citiem.
Sirsnības piepildītu pēcpusdienu vēlot,
Dace
