Mīļš sveiciens Tev, manu lasītāj, šajā saulainajā svētdienas dienā!
Man Tev ir pārsteigums – ielūkojies ŠEIT
Pati ideja par sava kalendāra izveidi radās vasaras viducī. Tad nu kopš tā brīža arī ķēros klāt. Ļoti, no visas sirds ceru, ka Tev patiks.
Tapšanas process kalendāram bija … izaicinājumu pilns. Pieņēmu visus izaicinājumus. Cik drosmīgi nu spēju.
Par vājuma brīžiem sirsnīgi paklusēšu. Bija arī tādi. Ik pa brīdim. Hmm, divus ievērojamākos – kad apskrējās dūša pavisam – gan tomēr pieminēšu.
Pirmais pārbaudījums: iesniegusi visas bildes, kuras vēlētos redzēt kalendārā, dabūju tipogrāfijas atzinumu: no 53 der tikai 2. Viss jāpārstrādā. O, kā krājās pieredze. Zibens ātrumā. Super. Otrreiz tā noteikti vairs negadīsies 🙂
Otrais pārbaudījums: pilnībā pabeigusi internetveikala izveidi (kaut ko tādu darīju pirmo reizi mūžā)- mēģinot to publicēt, saņēmu paziņojumu, ka tā vis, kā biju to plānojusi, publicēt neizdosies. Nācās pārstrādāt pilnīgi visu vēlreiz. No nulles. Ievilku elpu. Garā izelpa. Pauze – tējas krūzei. Un voila – miera vējos – tapa otrreiz. Ar laimīgām beigām.
Tiem lasītājiem, kas šajā vietnē ieskatās pirmo reizi: zinu, ka ir grūti uzreiz noorientēties, kas kur atrodams. Vislabāk izmanto meklētāju (labā pusē atvēlēts lodziņš), ierakstot sev interesējošu tēmu un taps atlasīti visi raksti, kuros atslēgvārds atrodams.
Vari arī meklēt pēc izvēlnēm, kas atrodas lapas augšpusē. “Spēkam un iedvesmai” un “Atziņas” varētu būt visnoderīgās. Bet tikpat interesanti varētu būt ielūkoties manā drosmīgajā “Lielajā sapnī”, vai izlasīt kādu pasaku, dzejoli. Izvēlnē “Blogs” ir atrodams viss šeit tapušais nešķirotā veidā. Izvēlnē “Grāmatas” – visvērtīgākā no tām varētu būt “Uzdrīksties dzīvot”.
Satraukums (priecīgs) par kalendāru, protams, ir. Tas ir kas Jauns arī man pašai. Pilnīgi jauna joma. Kur iepriekš netiku spērusi ne soli. Tomēr esmu darījusi visu, ko spēju, lai viss noritētu pavisam gludi. Ātri mācos un, domājams, tikpat ātri spēšu novērst visas nepilnības, ja tādas gadījumā parādīsies.
Piektdienas naktī, kad vedu mājup garabērniņus, jutos saviļņota. Starmeši spīdēja debesīs. Mazuļi izrādījās pasmagi un izmainīja mašīnas slīpumu. Cik auto aizmugure pie zemes pieplakusi, tik auto priekšpuse “pa gaisu”. Starmeši izgaismoja Lielos greizos ratus. Redzēju vienlīdz labi gan ceļu, gan Debesis.
Caur ērkšķiem uz zvaigznēm.
Ar sirsnību,
Dace
p.s. Un, cita starpā, šonedēļ tapa arī ideja par sava logo izveidi. Sanāca, lūk, šāds. Jā, jā. Turpinu sapņot lielus sapņus. Lai iet vērienīgi. Sapņu īstenošana dod daudz prieka. Un spēku arīdzan. Viss noderēs arī turpmāk 🙂
