Šobrīd iesākto apņemšanos turpinu. Kā jau minēju iepriekšējā ierakstā, lūkošu pēc apstākļiem un turpināšu tik ilgi, kamēr jutīšu, ka vajag. 😉
Pagājušonedēļ kā parāvu durvis vaļā, tā atrāvu vismaz 2 pamatīgiem sapņiem. Varbūt pat 3. Vēlreiz aicinu arī Tevi: ver durvis vaļā tam, ko vēlies piedzīvot, atlaid bailes, neturi durvis par katrām varītēm ciet. Tikai tā var tikt uz priekšu. 😉
Tomēr – pirms turpināt par šīs nedēļas atziņu, saku milzīgu paldies par rokasspiedienu Lielā sapņa sakarā. Jau domāju, ka nu gan vairāk nesapņosies. Aizmidzis un saldi čučēs. Nekā nebija! Ir atmodināts. Katrs rokasspiediens sapnim dod jaunus spēkus! PALDIES!!!! Smaidām abi.
Atgriežoties pie kalendāra 2.nedēļas atziņas. Kāpēc svarīgi būt starp savējiem? Tas ļoti izaugsmei palīdz. Protams, ka izaugt palīdz arī cilvēki, kas noliedz to, ko dari, kādu ceļu sev izvēlies – tomēr tā ir vairāk tāda “rūdījuma” izaugsme. Kas biezāku ādu palīdz uzaudzēt.
Ja pastāvīgi atrodies starp cilvēkiem, kas to vien zina kā visu, ko tu dari – kritizēt vai noliegt, nez vai tev pietiks spēka pacelties spārnos. Un īstenot savas idejas vai … sapņus.
Pirmkārt, gluži dabiski gribēsies sevi aizstāvēt. Tam vajadzēs daudz spēka. Otrkārt, tavas idejas neuzplauks, ja nebūs tev līdzās kāds, kas uzmundrina un atbalsta. Jo sākumā pašam nereti ir šaubas un neticība par to, vai ieceres var izdoties. Vai sanāks. Jā. Tas pašas bailes kļūdīties un bailes, kā no malas izskatīsies. Bet nav tādu sapņu, kas ir neglīti, nepareizi un kādus nedrīkst sapņot! Tomēr cilvēks, kas tevi ne īpaši atbalsta, it kā tevis paša labā var tev iestāstīt – ka šo sapni nedrīkst. Jo nesanāks…
Katrs mēs pats izvēlamies cilvēkus, ar kuriem pavadām savu laiku. Vismaz brīvo laiku noteikti.
Ja gribi darīt ko jaunu, bet nezini – kā: nu meklē cilvēkus, kas ko līdzīgu paveikuši. Izmanto viņu pieredzi, viņu dzīvesstāstus. Ne vienmēr vajag to jauno divriteni izgudrot. Un – atrodot savējos – kas jau ir līdzīgu ceļu sev izvēlējušies, par kuru domā arī tu – būs vieglāk to pirmo soli spert.
Nu, piemēram, nezinu. Kaut vai darbības sfēras maiņa. Līdz šim esi strādājis viena veida darbu, bet saproti, ka gribētu ko citu. Un esošais īsti neder. Jo nevari tur parādīt to, uz ko tiešām esi spējīgs. Nevari parādīt savu potenciālu. Varbūt esošā darbības joma īsti neder un nav tavējā, varbūt tev ir pilnīgi citās jomās talanti, kurus tā arī līdz šim neesi izmantojis..
Iemācīties var visu. Bet visu nevajag! TUr tā sāls. Ja gribi būt izcils kādā jomā, izvēlies tādu – kurā tev jau ir talants! To talantu tāpat vien neiedeva. Lai klusi – kā sveci zem pūra – tu to rūpīgi noslēptu turētu. Un talanti, kā jau esmu minējusi, ir pilnīgi visiem cilvēkiem. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks to apzinās vai nē.
Ja darīsi ko tādu, kas tev nepadodas, tevi visticamāk bieži kritizēs. Bet varbūt padodas, tomēr atrodies starp cilvēkiem, kas tevi pastāvīgi kritizē vai nosoda, arī tad savus spārnus tev atvērt neizdosies. Jo vienā brīdī tiešām sāksi ticēt, ka neesi nekas, neko nevari un varbūt visi citi – jā, bet tu ne.. Tavu pašvērtējumu un pašapziņu vide, kurā atrodies, būs nograuzusi pilnībā. Ļoti grūti ir pēc tam piecelties. Un tam vajadzēs daudz laika, lai tu sev atkal noticētu. Lai tu ticētu savam spēkam darīt vai mainīt to, ko vēlies mainīt.
Tikpat labi – šis viss strādā arī attiecībās. Ja būsi kopā ar kādu, kas tevi pastāvīgi gremdēs, kādā brīdī sabruksi arī pats. Te nebūt nav runa par pārejošām grūtībām, ar kurām sastopas katrs pāris. Ir runa par cilvēku, kam ‘viss ir slikti ‘ un kurš…. pilnīgi neko nav gatavs savā dzīvē mainīt. Nu neizmainīsi arī tu. Nav jēgas ziedoties. Vari padot roku, bet ja tavu roku pretī neņem, ar varu palīdzēt – tā vairs nav palīdzība, bet vardarbība. Katram savs izaugsmes ceļš.
Un tieši tāpat – par draugiem runājot. Pasaki, kas ir tavi draugi, pateikšu, kas esi tu – patiesībā tā ir ļoti trāpīga frāze. Ja jūti, ka nejūties labi atsevišķu, it kā draugu lokā, bet turpini komunicēt, jo nav jau smuki atteikt… Padomā vēlreiz. Draudzība nav vajadzīga par katru cenu. Draudzība nav kaut kas, kas jāiztur. Tāpat kā mīlestība. Vai jebkas cits. Jo īpaši, ja savstarpējās attiecības veidojas šādi: viens tikai dod, otrs tikai ņem… Un nav savstarpējas apmaiņas. Ja tikai viens vienmēr pielāgosies, otrs diktēs noteikumus – varu kļūdīties, protams, tomēr pēc patiesas draudzības neizklausās.. Pēc izdevīgas gan. Ja pavisam tiešā tekstā jāsaka: tad šādā ‘draudzībā’ viens pilda varmākas, otrs upura lomu. Kamēr abiem labi, var jau tā.
Kā jebkurš no sapņotavas ierakstiem, arī šis nav domāts, lai kādu aizskartu vai aizvainotu. Tieši otrādi. Pārdomām. Un lai tevī rodas tas spēks mainīt to, ko vajag mainīt! Reizēm ir tā, ka pa vecam vairs nevari (arī negribas), pa jaunam – nezini kā.
Meklē savējos! Meklē līdzīgi domājošos. Ļoti, ļoti patīk Ričarda Baha grāmata “Kaija vārdā Džonatans Livingstons”. Nekas nav jādara tikai tāpēc, ka tā vajag. Vai tāpēc,ka citi tā dara. Nu nav jāskrien līdzi baram, ja to baru … negribas. Un barā var ļoti viegli apmaldīties. Sevi pazaudēt. Vairs nezināt, kas esi, kurp dodies un kāpēc vispār dari to, ko dari…
Esi starp savējiem! Savējais pateiks, kā ir, nevis teiks to, ko tu gribētu dzirdēt. Un tas ir zelta vērtē. Tieši, atklāti un patiesi. Bez izlikšanās. Bet būsi kaut mazākajā ķibelē, nakts melnumā būs pie tevis klāt kā likts un palīdzēs neprasot. Ne par ko neļaus tev nokrist vai savainoties. Vai .. padoties.
Celies spārnos. Izvēlies būt starp savējiem! Un dari to, kas tev padodas. To, kas tevi ielīksmo un sagādā tev daudz prieka. Dalīts prieks dubultojas. Esi starp savējiem. Un esi pats savas laimes kalējs.
