rīts kā PAVASARIS
diena kā VASARA
vakars kā RUDENS
un nakts kā ZIEMA
visi gadalaiki satikušies vienā dienā
diena, kas nebeidzas
neļauj doties pie miera
bet vakars ir vienīgais,
kas aizved pie nakts,
kurā savukārt uzkrāt spēku
jaunai dienai
un pēc nakts,
kad uzaust rīts
agro cīruļtreļļu pieskandināts
drīz rītu par dienu atkal pārvērš
un tā dienu no dienas
lai kāds vēl saka
ka gadalaiku starpā
kāds gadalaiks lieks
bez rudens nebūtu ziemas miega
kas dzirkstoši modina pavasarī
lai atkal iestātos jauna diena!
Nav sliktu gadalaiku vai laika apstākļu
varbūt cilvēkam gadījies neērts apģērbs
un pārāk tumšas saulesbrilles
ko pret vakaru aizmirsis noņemt no acīm
un tur nu rudens nav vainīgs!
“es neesmu tumšs, es esmu vakars,
es esmu sākums tavam atelpas brīdim!
Lai tev pietiek spēka atkal jaunam rītam!”
rudens ar zeltainām lapām un apaļiem kastaņiem satraukti stāsta
laikam būs pamanījis,
ka pavasari cilvēki vairāk gaida
bet bez vakara nebūtu spēka piedzīvot rītu
lūk, kāpēc rudens mums vajadzīgs!
