tā nevar būt
un nav iespējams
pēkšņi uz līdzenas vietas,
IEMĪLĒJOS
aprīlī varētu teikt:
“labs aprīļa joks!”
bet ārā – ziema!
ziemas spelgoņā
piedzīvot pavasari!
un apmaldīties,
tik eleganti,
tik sievišķīgi kautri
tik valdzinoši
apmaldīties
Tavu acu skatienā…
(nu kā gan acu skatiens
var būt tik dziļš!)
iemīlējos visā Tevī
kā bez prāta, tik apjukusi
iemīlējos NE-prātīgi
līdz apskurbumam,
bez nevienas vīna lāses
tik (NE)gaidīti
tik (NE)ticami
tik (NE)iespējami
tik (NE)aptverami
tik (NE)paredzēti
un.. tik.. BRĪNIŠĶĪGI
kā zibens no skaidrām debesīm
pie mīnus septiņiem grādiem sala
tagad klīstu apkārt
iemīlējusies, kā tautā mēdz sacīt,
līdz ausīm
man nesalst,
kaut ziemā man vienmēr ir auksti;
man nesalst, jo sirdī viss karsti!
****
kur paliek veselais saprāts,
kad sākam tik spēcīgi just?
(nozūd, paslēpjas, izgaist
vai vienkārši ļauj dzīvam būt?
uz brīdi un varbūt pat mūžību laimīgam kļūt?)
pēkšņi ziemas spelgoņā
atnācis pavasaris
sinoptiķi lai tagad
prognozē laiku pēc manis
sirds gadalaiki ne vienmēr
sakrīt ar astronomisko
pavasari
ja kāds man jautā,
kāds gadalaiks laukā?
Smaidot stāstu:
“ārā zied krokusi,
un spīd spoža saule”
un tas nav melots
IEMĪLĒJOS..
tik (ne)gaidīti
ne-prātīgi…. līdz pašai .. sirdij
…mans ziemas PAVASARIS..
