aiz loga polāra nakts,
polāras kaijas lido
un polāri auto pilsētas ielās
polāri rūkdami brauc
māju skursteņos
polāri dūmi dūmo
aiz loga polāra nakts,
bet
SIRDĪ TĀS NAV!!!
lai polāra nakts aiz loga,
lai polāras kaijas lido,
lai polāri dūmi dūmo,
bet sirdī..
..SIRDĪ viss gaišs!
Pa gaismas kriksītim vien
visu vasaru krāju
liedagā biju un jūrā
saules zaķēnus
aicināju,
pa gaismas kriksītim vien
VISUR, KUR GAISMA MĪT, gāju
un gaišumu krāju
tāpēc, ka ZINĀJU
(zināju gan!)
reiz atnāks pelēka diena
varbūt pat polāra nakts
un tad..
pa saujiņai vien, pa riekšavai
gaišumu apkārt sev sēšu
pati sev saule būšu
un pati sev – mēness
pa saujiņai vien, pa riekšavai
gaišumu apkārt Tev sēšu
arī Tev saule būšu
un arī Tev – mēness
varbūt pat zvaigznes
ja spēšu – pār Tevi sēšu!!!
(un es noteikti spēšu!)
lai ir pelēka diena,
lai ir polāra nakts,
kad sirdī ir gaišums,
pelēks vairs nav it nekas!
