..debesīs savilkušies mākoņi..
Nav draudīgi. Ne-a. Kur nu tev mākonis draudēs.
Karstums par lielu. Vajag zemi atvēsināt.
Zāles stiebri lūdzas lietu. Mākoņi atsaucīgi, palīdz.
Sastājas rindā un katrs, cik spēj, dod Zemei veldzi. Lai var atdzerties.
Pērkontēvu citi dēvē par dusmīgu.
Un Zibens esot biedējošs.
Nu, nu..
Varbūt tieši Zibens apvieno Mākoņus ar Zemi? (īs)savienojums.
Tāds kā Amora bultas trāpījums.
Tieši Zemes sirdī.
Un sirds sāk pukstēt straujāk. Dzīva!
Jā. Padzerties vajag visiem.
Atveldzēties.
Kad slāpst, tad daudz ko vairs neredz, jo nespēj saskatīt.
Tās slāpes noņem redzamību.
Un tad, ja tiec pie akas, uzreiz gribas to izdzert tukšu.
Ja pārāk ilgi ir slāpis.
Cits, dzerdams, neatdzeras, jo sāta sajūtu pazaudējis. Pa vienu galu iekšā, pa otru – ārā,
kā tādā caurā mucā.
Visādi redzēts.
—
Lai tik līst!
Sen nav lēkāts pa peļķēm.
Iespēja nostāties zvirbulim blakus un vienlaicīgi ar zvirbuli pa peļķēm lēkāt!
Kopā ar mākoņiem, kas veldzē Zemi. Lai vienmēr ir kur padzerties.
