Dzīvē gadās dažādi posmi. Ir pavisam gaiši un ne tik viegli brīži. Tajos – ne tik spožajos var gadīties mirkļi, kuros varam iekrist.. izmisumā. Visa kā daudz par daudz. Un pēdējais piliens jau tā pārpildītā traukā izraisa iekšēju vētru. Un rokas pilnībā nolaižas.

Noteikti piekritīsi apgalvojumam – būdami izmisumā, reti kad spējam redzēt labākos risinājumus. Kur nu vēl pieņemt lēmumus. Jo vairs neredzam neko sev apkārt. Nedz savu ģimeni, nedz savus mīļos. Redzam tikai .. savu izmisumu. Un bailes.

Manuprāt, visbiežāk izmisums rodas tieši baiļu dēļ. Bailes, savukārt, bezspēcības sajūtas dēļ. Bezspēcība – jo pietrūkst ticības. Jo īpaši, sev un saviem spēkiem.

Labi, ja tādā brīdī ir kāds, kas tevi uzmundrina un neļauj pilnībā sašļukt. Kaut vai uzklausot. Vienkārši… uzklausot. Bet realitātē ne vienmēr mums līdzās ir cilvēki, kas spēj mūs spēcināt. Celt. Pašiem spēka ir tik, cik ir. Paši cīnās. Un var arī nepamanīt tavu izmisumu. Nevis tīšām neredzēt. Un nesadzirdēt. Neprast sadzirdēt. Citiem vārdiem, vienkārši nespēt tevi atbalstīt.

Ir cilvēki, kas ies ar līkumu, kamēr otram izmisums būs pāri. Otra izmisums var atmodināt izmisumu viņā pašā. Bezspēcības sajūta nav tā, kuru kāds labprātīgi vēlas piedzīvot. Un patiesībā – izmisuma brīžos mums nevajag kādu, kas raudātu mums līdzi. Tieši otrādi. Vajag kādu, kas palīdz piecelties! Kas neļauj krist bezcerībā par to, cik …viss nožēlojami vai slikti. Tas gremdē. Tas atņem spēku pārvarēt grūtības. Tieši tas izmisuma brīdī vajadzīgs vismazāk. Kāds, kas piedzied līdzi. Tāpat jau ir grūti.

Ja tev nav līdzās cilvēks, kas var dalīties ar tevi savā spēkā – palīdzi sev pats. “Man izdosies. Es ticu – viss nokārtosies tā, kā labāk man.” Nenoniecini sevi. Nepārmet sev to, kādus lēmumus vai soļus esi spēris pagātnē. Ko vajadzēja darīt citādi. Ka būtu bijis labāk, ja.. Pagātne lai paliek pagātnei. Tikai no šī brīža un uz priekšu vari kaut ko mainīt. Kad jau tā ir grūti, neesi tas, kurš savu izmisumu vairo vēl vairāk. Neroc to bedri vēl dziļāku.. Palīdzi sev. Palīdzi sev piecelties. Apzināti.  “Šobrīd ir tā. Viss var mainīties jau nākamajā mirklī.” Nezaudē ticību. Ticība dod paļāvības sajūtu. Paļāvība atnes mieru. Un mierpilni lēmumi būs… tie, kas veicinās tavu izaugsmi. Gudri pieņemti lēmumi. Ne tie, kas pieņemti izmisumā.

Grūtībās pārdzimstam un attīstāmies. Ja vien virzām sevi attīstībā, nevis .. sevis žēlošanā. Sevis žēlošana gandrīz vienmēr vairo iekšējo mazvērtības sajūtu. Un tas rada jaunu izmisumu…  Ka grūtības nebeigsies nekad. Tā nav taisnība. Ikvienas grūtības ir pārejošas.  Bet viss sākas ar attieksmi.  Pirmais, ko vari pamainīt – Tava attieksme pret notiekošo. Savu redzējumu vari mainīt jebkurā mirklī. Varbūt šis ir pagrieziena punkts, kas palīdzēs mainīt to, ko pienācis laiks mainīt. Ieraudzīt to, ko vairs nevar atliktu uz vēlāku laiku. Paveikt ko nozīmīgu ne tikai sev vien, bet arī citiem. Uzdrīkstēties izdarīt to, ko baidījies paveikt iepriekš.

Apturi izmisumu. Neļaujies bailēm. “Es ticu – risinājums nāks.” Un dari to, ko reāli šajā brīdī vari izdarīt. Meklē palīdzību, ja tāda nepieciešama. Tas nav vājums – meklēt. Risinājumu meklēšana nekad nav un nebūs vājuma izpausme. Bet neaizmirsti, ka ļoti daudz sevi vari atbalstīt.. pats. Tostarp, ar savu attieksmi pret sevi. Tu vari sevi celt, vari – gremdēt. Būt sev labākais draugs vai kvēlākais pretinieks. Izvēle – tava. Un vārdiem ir spēks. Arī tiem, kurus saki sev pats. Jo īpaši tiem.