vai redzi to pašu, ko es?
vai.. REDZI..?
vai .. JŪTI..?
simtiem, tūkstošiem dvēseļu
kā ēnas klīst saviem cilvēkiem
līdzi
gaidot, kad tiks
pamanītas..
sadzirdētas..
uzklausītas..
cilvēki staigā un maldās
kā miglā
apjukuši
pa apli iet
neredz vairāk par degungalu
sasieti
pasaulīgu lietu važās
burkānu pilnām kabatām
dvēseli savu tie nejūt,
tie nejūt neko
(dvēsele līdzi staigā
un gaida
gaida, kad to..
pamanīs)
vai redzi to pašu ko es?
vai jūti..?
simtiem, tūkstošiem
simtiem tūkstošu dvēseļu klīst
un gaida, kad cilvēks to pamanīs
pacietīgi gaida
un klusi lūdz:
“uzklausi mani,
kļūsti DZĪVS!
tu vari būt ..
brīvs..”
simtiem tūkstošiem dvēseļu
saviem ķermeņiem līdzi klīst
un gaida
gaida, kad cilvēks dvēseli pamanīs
pacietīgi gaida
gaida, kad cilvēks kļūs .. dzīvs
savu dvēseli..
UZKLAUSĪS..
