Labvakar jūsmājās! 🙂
Tā kā pēdējā laika periodā esmu pabijusi gan augstu mākoņos, gan dziļi pazemē – šo vārdu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – bija iespēja arī padomāt un sajust sevi lielā amplitūdā :). Vispār pie reizes radās eksluzīva iespēja paskatīties uz sevi no malas, pateicoties situācijām, ar kurām sastapos pēdējo dienu laikā. Un apgūt jaunas mācībstundas pašai priekš sevis 🙂
Nē, šis nebūs nekāds tipiskais Lielā sapņa raksts šoreiz 🙂 Piedodiet, ja kādam tādējādi sagādāju vilšanos 😀
Nomoka mani te pāris jautājumi, tāpēc nolēmu, ka derētu par to uzrakstīt sīkāk. Kāpēc rakstīt šajā savā sapņu vietnē? Kur gan vēl, ja ne te? 😉 Pēdējā laikā sastopos ar vairākkārtējiem, savā būtībā ļoti līdzīgiem pārbaudījumiem. Atkal un atkal nonākot situācijās, kas izraisa manī vēlmi.. nosodīt citus cilvēkus.
Ziniet, ko aptvēru šajā sakarā? Līdz šim esmu bijusi ļoti .. iedomīga. Un it kā ar to vēl nepietiktu – plus (kaut arī biju pilnībā pārliecināta, kā tā ēra jau sen kā ir beigusies) arī perfekcioniste. Tātad, iedomīga perfekcioniste. Jā, jā – nepārlasījāties vis 🙂 Šitik kolosāla kombinācija – un visa manā rīcībā 😀
Kas par to liecina, jautāsiet? Grūtāk būtu atbildēt, kas par to NEliecina 😀
1) domāju, ka varu visu. domāju, ka varu jebko, jebkur un jebkādos apjomos. Nav manā leksikā vārda “neiespējams”. Ziniet, bet gribētos tādu ieviest 😉 Man liekas, ka kaut ko nevarēt reizēm varētu būt tīri forši 🙂 Tas varētu būt ļoti, hmm, pat ļoti cilvēcīgi;
2) it kā ar to nepietiktu, konstatēju, ka knapi un ar milzīgām grūtībām ‘panesu’ komunikāciju ar cilvēkiem, uz kuriem nevar paļauties. Kas sola vienu, bet – dara pavisam ko citu. Kas nerēķinās ar līdzcilvēkiem, nodemonstrējot egoisma un egocentrisma paraugstundas;
3) sastopoties ar haotisku cilvēku, sevī pamanu patiešām daudz izaicinājumus. Kā var izdzīvot apstākļos, ja viss nav rūpīgi saplānots? Kā vispār var izdzīvot haosā? Mētājoties un dzīvojot pa mākoņiem? 🙂
Man jau kopš agras bērnības paticis meklēt atbildes uz jautājumiem. Un šis nu nebija nekāds izņēmums 🙂 . Kas meklēt, tas atrod 🙂
Kur slēpjas atbilde? Saprotams, ka otra cilvēka pieņemšanā tādā, kāds viņš ir. Pieņemšanā. Mainīt varam tikai sevi. Ne otru.
Kāpēc tik grūti pieņemt? Tāpēc, ka mūs visvairāk spēj sakaitināt tās īpašības, kas ir mūsos pašos. Un kuram no mums ir patīkami apzināties (lasiet: pieņemt), ka paši reizēm esam par daudz kritiski, par daudz agresīvi, par daudz nosodoši, par daudz iedomīgi, par daudz augstprātīgi.
Visasāk noreaģējam uz īpašībam, kuras ir mūsos pašos, bet tās, piemēram, cītīgi noliedzam un slēpjam. Paši tā neatļaujamies rīkoties. Un noraujamies, kad redzam, kad citi to vienā mierā izdara.
Re kā amizanti sanāk. Esmu uzrakstījusi grāmatu. Bet pati – sākot praktisko daļu – jau atkal paklupusi uz tiem pašiem akmeņiem. Cik tipiski! Teorētiski zināt, praktiski nespēt atpazīt situācijas, kad jau atkal pieļauju tās pašas kļūdas.
Ja tā padomā, ko es vispār zinu par tā otra cilvēka dzīvi? Ko par tiem dzīves apstākļiem, kādos viņš uzaudzis? Ko par tām situācijām, ar kurām viņš saskāries savā dzīvē? Bet kritizēt un nosodīt par konkrētu uzvedību (lasiet: lēni nogrozīt galvu pa labi un pa kreisi vairākas reizes ar to īpašo nolemtības pilno sejas izteiksmi 😀 ) – to gan.
Skaidrs, ka šīs atkaliegūtās atziņas rezultātā esmu nolēmusi mainīties 🙂 Tātad, man ir jauni sapņi parādījušies 😉 Atbrīvoties no visvarenības un lēnām (ļoti, ļoti lēnām, jo zinu – ka ātri to nespēšu 🙂 ) arī no pašiznīcinošā perfekcionisma.
Tāpēc, lūdzu, piedodiet visi, kurus esmu aizskārusi ar savu perfekcionismu, iedomību un kuriem ir bijis grūti uzturēties manā klātbūtnē manu ārkārtīgi augsto prasību pret sevi (un ko nu tur liegties – arī pret citiem) dēļ. Tas nebija apzināti.
Ņemot vērā, ka šī sapņu vietne domāta jebkādiem sapņiem, sapņoju kļūt par .. cilvēku, kas spēj pieņemt citus cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Bez nosodījuma 😉
Un kļūt pa īstam cilvēcīga. Jo īpaši pret sevi. Ir taču rakstīts: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Kāda tur sevis mīlēšana gan sanāk, ja visu laiku jātiecas būt absolūti nevainojamajai? Un, ja tā – kā gan vari mīlēt otru? Ja to vien dari, kā tiecies pēc pilnības. Kā vari pa īstam un ar sirdi satikties ar otru cilvēku? 😉
Lai jauks šis vakars un uz drīzu ierakstīšanos atkal,
Dace
P.s. Paldies par jauniem rokasspiedieniem manam Lielajam sapnim 😉
