katru dienu satieku vārdus

 

vārdus, kam kristāla zvaniņa skaņa

tie skan viegli un dzidri,

gaiši izrotā sirdi

gaiši dvēseli ieskauj

 

(kā silta vilaine

vēlā vakara stundā)

 

un smagos vārdus

kas veļas kā laukakmeņi

smagi un lēni nāk

un paliek pie manis

 

tie gaida un mēmi lūdzas

lai tos apmīļotu

smagumu paņemtu prom

un pieneņpūkas vieglumu

vārdiem dotu

(dotu kristāla zvaniņa skaņu)

 

katru dienu satieku

dažādus vārdus

 

glīti saģērbtus,

mānīgi jaukus

 

vienkāršus, siltus,

līdz dvēseles dzīlēm īstus,

kas nolīst kā veldzējošs lietus

un dvēseli padzirdina

 

satieku arī skaļus,

un tukšus

 

tie labi skan

bet vairāk par skaņu

tie skanēt neprot

 

tie ir vārdi,

kas skaņas lielumā

un izgaist

skaņas

ātrumā

 

katru dienu satieku vārdus

lielus un mazus,

ilgi un rūpīgi sarindotus,

spēja vēja pūsmā gaisā uzvirmotus

 

kurš gan satiek vārdus

vārdus jau nevar satikt

 

varbūt, ka tā arī ir

 

bet vārdi ar kristāla zvaniņu skaņu

un vārdi, kas dvēseli padzirdina

dod lielu spēku

 

un brīžos,

kad satiec tos smagos,

kas veļas kā laukakmeņi

ir spēks,

lai tos samīļotu

 

un kristāla zvaniņa

skaņu tiem dotu

 

katru dienu satieku vārdus

 

tādus, kas dod spēku

tādus, kas lūdz, lai tos samīļotu

 

to arī daru

 

 

lai katru dienu

visus vārdus,

kas mīļumu mēmi lūdzas,

SIRDĪ SAMĪĻOTU