katru dienu satieku vārdus
vārdus, kam kristāla zvaniņa skaņa
tie skan viegli un dzidri,
gaiši izrotā sirdi
gaiši dvēseli ieskauj
(kā silta vilaine
vēlā vakara stundā)
un smagos vārdus
kas veļas kā laukakmeņi
smagi un lēni nāk
un paliek pie manis
tie gaida un mēmi lūdzas
lai tos apmīļotu
smagumu paņemtu prom
un pieneņpūkas vieglumu
vārdiem dotu
(dotu kristāla zvaniņa skaņu)
katru dienu satieku
dažādus vārdus
glīti saģērbtus,
mānīgi jaukus
vienkāršus, siltus,
līdz dvēseles dzīlēm īstus,
kas nolīst kā veldzējošs lietus
un dvēseli padzirdina
satieku arī skaļus,
un tukšus
tie labi skan
bet vairāk par skaņu
tie skanēt neprot
tie ir vārdi,
kas skaņas lielumā
un izgaist
skaņas
ātrumā
katru dienu satieku vārdus
lielus un mazus,
ilgi un rūpīgi sarindotus,
spēja vēja pūsmā gaisā uzvirmotus
kurš gan satiek vārdus
vārdus jau nevar satikt
varbūt, ka tā arī ir
bet vārdi ar kristāla zvaniņu skaņu
un vārdi, kas dvēseli padzirdina
dod lielu spēku
un brīžos,
kad satiec tos smagos,
kas veļas kā laukakmeņi
ir spēks,
lai tos samīļotu
un kristāla zvaniņa
skaņu tiem dotu
katru dienu satieku vārdus
tādus, kas dod spēku
tādus, kas lūdz, lai tos samīļotu
to arī daru
lai katru dienu
visus vārdus,
kas mīļumu mēmi lūdzas,
SIRDĪ SAMĪĻOTU
