Mīļš sveiciens Tev, manu lasītāj!
Tā diena ir klāt! Šodien viss par un ap manu Lielo sapni! Nebūtu Lielā sapņa, nebūtu šīs vietnes! Tātad, svinam Lielā sapņa jeb Uzdrīkstēšanās iziet ārpus siltas un ierastas komforta zonas gadadienu. 🙂
Tiem, kuriem par laimi vai tieši otrādi (atkarīgs no Tava temperamenta – straujš vai lēnprātīgs 🙂 .. es, atklāti sakot un ja vien varu izvēlēties, ceru uz otro! ) Lielais sapnis neko neizsaka – te viss sīki un smalki aprakstīts. Sāciet lasīt ar to daļu, kas 05.02.2015 tapusi. 😉
Īsāk sakot 😀 ..
Manam Lielajam sapnim, kas piedzima 2015.gada 5.februārī, noticējuši un savu rokasspiedienu pasnieguši 56 sirsnīgi un sapņa virzienā pozitīvi noskaņoti mani līdzcilvēki!!! Dāvanās Lielais sapnis saņēmis 656.87 rokasspiedienus jeb, saprotamā valodā sakot, eiro.
Tikko pēc sapņa pasludināšanas gāju uz pilnu banku – ja atceraties. Milzu apņēmība un pavisam neliels daudzums prātīguma. Sapņotājs savādāk nevar. Varbūt atceraties manu piedāvāto sarunas modeli, ko radīju speciāli sava Lielā sapņa argumentēšanai un pārliecināšanai – kāpēc to 1 eiro Lielajam sapnim vērts uzdāvināt? Joprojām neapgalvoju, ka tas ir megasaprātīgs dialogs. Bet sapņojot, prātīgums briesmīgi traucē.. Bet viss trakais ļoti, ļoti palīdz sapņot.
(Ja visu laiku būtu bijusi prātīga, šī sapņu vietne jau būtu pavisam klusa sapņu vietne.. Būtu slēgta baiļu dēļ! 😀 )
Jā, varu vēlreiz mierpilni apgalvot – sākotnēji šī iecere man patiesi likās tīrā matemātika.. Iekšējais dialogs bija apmēram šāds: Latvijā esam tik un tik cilvēku.. A-ha.. Viens eiro.. Tikai viens eiro… Klau, nu trijās dienās.. Maksimums – PIECĀS. Viss ir iespējams! 37000 cilvēku (tikai!), kas vēlētos pasniegt roku manam Lielajam sapnim..
Ņemot vērā uzkrāto pieredzi, gluži identiskus aprēķinus vēlreiz nespētu veikt (bet TOREIZ tā JŪRA bija LĪDZ CEĻIEM! Vienkārši ticiet)… Manuprāt, šī ir īstā vieta un īstais brīdis, kur vēlreiz palūgt piedošanu, ja kādu no jums ar savu sapni aizskāru. Latvijā taču katram, hm, trešajam tāds pats..
Un tomēr – kaut kad jau iepriekš minēju, ka savu Lielo sapni ciet neslēgšu.. Tieši pateicoties Lielajam sapnim, viss sākās!
Un sapņus nemaz nevar tā ņemt un izslēgt vai aizslēgt. Ja reiz sākts sapņot, tas lūdz sevi izsapņot līdz galam! Tāpēc tas turpinās savu ceļu, meklēdams, tik ilgi meklēdams, kamēr atradīs savu īpašo veidu, kā piepildīties.. Vēlreiz padalīšos ar ļoti sirsnīgo, pagājušogad saņemto Ingas apsveikumu.
Lielais sapnis joprojām priekš manis ir kā tāds nerātns, bet bezgala mīļš bērnelis – kas neko nezinādams par to, ko drīkst, ko nedrīkst – bērnišķīgi smaidīdams stāv pūļa vidū un skatās ar sirsnības un uzticēšanās pilnu skatienu. Un pieķeras katram, kurš padod tam roku. Nu kā lai tādu mazuli lai padzītu no sapņotavas? Nespēju. Tāpēc ļauju skraidīt. Un smaidīt! Jā, arī nokrist. Nu neviens jau neizaug bez kritieniem. Turklāt pēc kritieniem vienmēr, vienmēr var PIECELTIES! Pieredzi taču iegūt savādāk nevar.
Neesmu tomēr līdz galam saskaņojusi, vai maz drīkstu visus – jūsu vārdus – publicēt, šeit savā sapņu vietnē, kas šim sapnim snieguši atbalstu! Lūdzu, painformējiet mani – kurš noteikti vēlas palikt anonīms šī sapņa atbalstītājs. Jo, nu … ļoti gribas nosaukt jūs visus vārdos!!! Tai pat laikā ļoti cienu jūsu katra vēlmi, ja tāda ir, palikt anonīmam.. Vārdos vēlos nosaukt, lai viss nebūtu tik bezpersoniski, jo aiz rokasspiedieniem patiešām ir reāli cilvēki 😉 Tostarp, man pilnīgi nezināmi un nekad dzīvē nesatikti, līdz šim nesatikti .. savējie.
Kāpēc 26.maijā Lielais sapnis piedzima vēl vienā, pavisam savādākā veidolā?
Jo pēc vairākām, ne pārāk gulētām naktīm – nāca superatklāsme. (Taisnības labad jāpiebilst, ka tajā brīdī lielu paldies varu teikt kādam sev ļoti īpašam cilvēkam, kas mudināja padomāt vēlreiz! Paldies Tev! 😉 ) Ka labāk ir dot nekā ņemt. Tā jau visas vērtīgākās atziņas caur pašas pieredzi vien izkristalizējas! Un vēl viena atziņa – ja kaut ko lūdz, kaut ko noteikti vari arī dot. Tā arī sapnis pārdzima pilnīgi jaunā veidolā – meklējot 37000 cilvēkus, kam varu palīdzēt es pati..
Skaidri apzinos, ka šo es neesmu paveikusi. Neesmu. Nav tas vēl nav izdevies! Tāpēc turpināšu rakstīt, rakstīt un .. rakstīt.. (varbūt vēl piedzims kāda spīdoša vai pat vairākas idejas, kā šo sapņa daļu piepildīt 😉 ) Kaut kad vajadzētu izdoties. IZDOSIES!!!
Negribu dikti gari aizrakstīties šodien un tāpēc:
Paldies ikvienam no jums par pasniegtajiem rokasspiedieniem!!!
Paldies ikvienam no jums, ka ļaujat man uzkrāt pieredzi un pilnveidoties!!! 😉
“Nu, ko mazais, Lielais sapni abos tā veidolos – turpini iesākto! Lai kaut kur nokļūtu, ir jāsāk iet. Turpini iet!!! Turpini rādīt man ceļu!“
Turpināšu sapņot pavisam trakus un ne tik trakus sapņus. Ticu, ka ikviens no tiem piepildīsies. Savā īpašajā un tieši tam paredzētajā veidā… piepildīsies!!!
Ar vissirsnīgākajiem sveicieniem un mīļu paldies sakot,
Vēlreiz gaviļniece :),
Dace
P.s. Jā, un, starp citu, 37000 cilvēku 5.februārī dzimušajam sapnim vairs nav nepieciešami 🙂 Tas meklē vēl 34741.99 rokasspiedienus.. Ja kaut kas tāds patiešām ir iespējams, Tu to uzzināsi. Tu to noteikti uzzināsi. 🙂
P.p.s. Es kā veca plate.. ZINU! Un tomēr – neatstāj novārtā Savus Sapņus 😉 Esmu satikusi milzum daudz patiešām sirsnīgu cilvēku, kas gatavi jebkam, lai kādam – kā teiktu Zane 😉 – ar putniem (saprotams, šī vārda – vislabākajā nozīmē 🙂 ) -palīdzētu piepildīt viņa sapni. Nu pieder, pieder tiem trakajiem pasaule! 🙂
P.p.p.s. Vai Tev ir kāds Sapnis? Un – vai Tu to īstenosi? KAD? 😉
