Priekšvārds
Grāmatiņa “Uzdrīksties dzīvot!” tapusi mana tēta Andra Pavloviča (1955-2010) piemiņai. Tās galvenā varone ir Megija, kas raksta savu grāmatu. Tas ir autobiogrāfisks vēstījums. Grāmata tapusi laika periodā no 2011.- 2013.gadam. Visi grāmatiņas ieraksti, kur klāt norādīti datumi, tajā dienā arī tapuši.
Ja nebūtu tēva smagās slimības vairāk kā trīspadsmit gadu garumā, visi ar to saistītie pārdzīvojumi, un, ja nebūtu pašas mokošo muguras sāpju septiņu gadu garumā un tai sekojošās muguras operācijas, kas mani izņēma no aprites uz veselu gadu, diez vai būtu gājusi nebūt ne vieglo pašizziņas ceļu.
Ne visu savu līdzšinējo mūžu esmu bijusi tāda, kāda esmu šobrīd. Diez vai bailīgāku cilvēku par mani kāds no jums jebkad dzīvē būs sastapis. Baidījos no visa. Nebiju pārliecināta ne par ko. Saskāros ar depresiju. Veģetodistoniju. Vēl viskautko. Laikam jau visu, kas moderns šim laikmetam. Ja kāds man tolaik teiktu, ka darīšu to, ko daru šobrīd (kaut vai šī bloga izveides sakarā), es laikam būtu aiz šausmām paģībusi. Drosme, pašpārliecinātība, spēja uzdrīkstēties ir manas jauniegūtās sabiedrotās 🙂 Bet līdz tam visam nonākt nebija viegli. Maigi sakot.
Šī iepriekšējā laika posmā uzkrātā dzīves pieredze ir devusi savādāku skatījumu uz lietām un ļāvusi mainīt attieksmi gan pret notikumiem, gan līdzcilvēkiem. Man ir savs redzējums, kāpēc cilvēki vispār saskaras ar depresiju; kāpēc slimo, kāpēc nereti slimošana beidzas ar operācijām. Domāju, ka zinu iemeslus.
Tāpēc arī grāmatas galvenā pamatdoma – kā dzīvot savādāk, dzīvot savu, nevis svešu dzīvi. Grāmata būs noderīga ne tikai cilvēkiem, kas sastapušies ar depresiju, bet arī tad, ja saproti, ka vēlies mainīt savu dzīvi, bet nav ne jausmas, ar ko sākt.
Esmu pārliecināta, ka šī grāmata nonāks īstajās rokās – cilvēkiem, kuriem tā patiesi nepieciešama. No sirds vēlos, lai šī grāmata dotu tik ļoti nepieciešamo atbalstu, sapratni un uzmundrinājumu, kas man savulaik tik ļoti pietrūka. Spētu aiztaupīt ciešanas, smagos pārdzīvojumus un ļautu paskatīties uz situāciju ar citām acīm. Ja ne kā savādāk, tad vismaz apjaust, ka ar šādām un līdzīgām problēmām tādā vai citādā veidā saskaras ļoti daudz cilvēku. Un to, ka arī šķietami bezcerīgās situācijās ir iespējams rast izeju. Ir iespēja mainīties. Ceru, ka izdosies to atspoguļot uz savas personīgās pieredzes pamata.
Varbūt šajā grāmatā paustās atziņas kādam palīdzēs īstenot senlolotu sapni (ļoti ceru, ka tā būs!), varbūt ļaus izrauties no vāveres riteņa un palūkoties uz savu dzīvi no malas. Un saprast, ka to vari mainīt vienīgi tu pats, turklāt sākot ar šo pašu mirkli. Nav tāda brīža nākotnē, kas būtu labāks par šo brīdi – šeit un tagad. Tā ir liela māksla – spēja dzīvot šodienā. Vēl lielāka – uzdrīkstēties dzīvot tā, kā to vēlies tu pats, nevis tā, kā to no tevis sagaida citi cilvēki. Neatliec uz vēlāku laiku neko no tā, kas tev ir svarīgs. Neupurē savus sapņus tādu vai citādu apstākļu dēļ. Neatsakies no tiem. Dzīve ir īsa. Daudz īsāka nekā mums reizēm šķiet. Un tieši tāpēc ir tik ļoti svarīgi dzīvot šajā mirklī. Dzīvot šim mirklim.
Psiholoģiju pašmācības ceļā apgūstu nu jau desmito savas dzīves gadu. Visi grāmatā paustie apgalvojumi gūti tikai un vienīgi personīgās pieredzes rezultātā.
Paldies tev, ka izlasīji priekšvārdu. Ja jūti, ka tev tas varētu būt noderīgi, priecāšos, ja izlasīsi manu grāmatu līdz galam.
/turpinājums sekos/
Bet es negribu Tavu grāmatu izlasīt šeit. Es to gribu NOPIRKT grāmatnīcā. Ja busu izlasījusi to šeit, man nebūs vajadzība pirkt, vai būs?
🙂 Agnese, mana iecere ar grāmatiņas publicēšanu bija tāda – ja kādam no lasītājiem kaut kas no tā visa noder un PAPILDUS tam lasītājs jūt sevī vēlmi atbalstīt mana Lielā sapņa īstenošanu, tad arī – atbalsta. Sīkāk par šo manu ieceri vari izlasīt – http://dacepa.com/2015/02/19/pec-ilgstosas-apspriedes-nolemu-ta/
Lai grāmatu izdotu, vajadzīga nauda izdevniecībām. Turklāt, es 2013.gadā (kad grāmata bija gatava) apzināju vairākas izdevniecības. Viņas atteica to publicēt. Grāmata esot par daudz specifiska (?). Neviens tāpat to nelasīšot. Labi, atzīšos – teica arī, ka man neesot nekāda rakstnieces talanta un grāmatai nekad nebūs noieta. 🙁 Ja es ļoti gribot, es jau varot samaksāt lielu naudu par tās publicēšanu, bet tā arī gulēs veikala plauktā. Ja vien veikals to vispār paņemšot pretī. Bet blogā taču drīkstu to darīt! Turklāt, te nebūs putekļu 🙂
Varbūt var pakonsultēties, pakontaktēties ar tiem, kuriem jau ir izdevies grāmatiņas publicēt. Mans bijušāis – Uldis Saulītis arī grasās izdot savu karikatūru grāmatiņu un viņam ir palīdze, zinošs cilvēks, kura jau ir izdevusi grāmatu. Patreiz viņs nodarbojas ar savu karikatūru apkopošanu, un kad tas būs izdarīts, tad arī laidīs klajā. Par izmaksām nezinu. Tu zini Uldi Saulīti, uzmeklē, uzrunā. Varu nosūtīt arī viņa nummuru, ja tev nav saglabājies. Ieguglē arī vina vārdu 🙂
Un vēl…..vai esi mēginājusi uzrunāt to pašu ārzemju spiestuves? (jā, jā to pašu BUBULI ārzemes. Bieži vien ārzemes IR daudz atsaucīgakas par ”mīļo tēvzīti Latviju”) Priekš tevis es painteresēšos vietējā spiestuvē 😉 Man tāpat ir iešana uz ”Burton Mail” tad pie reizes…
Un vēl, Dačuk. Lūdzu, lūdzu neņem ļaunā. Es tikai vēlu tev to labāko un katru dienu sekoju tev līdzi un domāju līdzi par tavu sapņa piepildījumu. Tavs spēriens uz to ir arī mans spēriens uz sapņa piepildījumu, sīkāk – citu reizi. Ko es ar šo īsti gribēju pateikt. Šajā visā idejā, tev jāatceras Mārketings. ”Tev jāpārdod prece” – kādai ir jāiskatās precei, jāaptver lielāks pircēju loks/kontingents. Ai, labi, nemāku gudri izteikties un nerunāšu caur puķēm. Labi, esi sākusi publicēt savu grāmatiņu. Super, par katru tavu uzrakstīto nodaļu, cilvēks maksā. Varbūt ir vēl, ko tu vari pārdot? Piemēram padalies ar ļļļoti garšīgu ēdiena recepti, ko tu pati uztaisīji vai atradi netā. Uztaisi feinu video ar kādu vēstījumu. Man snauduļo ideju ģenerātors, bet googlē idejas var atrast. Atceros kādu gadu atpakaļ, kāda japāņu sieviete filmēja sevi kā viņa ēd. Viņai priekšā bija pilns galds ar ēdienu un viņa ēda. Video varēja skatīties tie, kuri bija samaksājuši, lai noskatītos. Ai, ir tik daudz traku ideju.
Un jā, es maksāšu par katru tavu, šeit publicēto nodaļu. Sarunāts? Tas protams uz manu goda vārdu balstīta noruna.
😉
Paldies, Agnese, par atbalstu un ieteikumiem 🙂 Domāju, ka nu jau vairums būs sapratuši, ka manam Lielajam sapnim ir tālejoši mērķi. Protams, pašam arī roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek. Katrs tomēr pats savas laimes kalējs. No malas jau gatavu neviens neko neiedos. Nevar būt tā, sēžu stūrītī un gaidu. Un tad viss notiks. Nenotiks vis. Turpināšu publicēt ierakstus, varbūt noder. Turpināšu rakstīt. Un pats galvenais, turpināšu domāt, ģenerēt idejas – ko vēl un kā labāk rīkoties, lai šo Lielo sapni īstenotu! Pārtulkoju sapni angliski. Varbūt arī ārpus LV, līdzīgi kā to dari Tu, mani sadzird! Turpināšu domāt, ko un kā vēl darīt, lai šis viss īstenotos! 🙂