Veltījums Tev – Tavā dzimšanas dienā!
ziedi, ziedi – cik spēka!
ziedi tā, lai citi ziedi
nenobrīnīdamies,
apjukuši
nezinot, kas tā par neredzētu pļavas puķi
savā starpā izbrīnīti spriestu:
“Kaut es ar’,
kaut es tā ziedēt spētu!”
dziedi, dziedi – skaņi un dzidri!
skaļāk par lakstīgalu,
līksmāk par cīruļtreļļiem
dziedi tā, lai visi citi putni
izbrīnīti klausīdamies Tevī,
teiktu:
“dziedi skaļāk, dziedi par mums visiem,
dziedi!
dziedi sirdī un balsī dziedi!
Tev tik labi sanāk! Dziedi!!!”
smejies kā strautiņš smej pavasarī
rotaļājoties ar akmentiņiem,
saulstarus ķerdams un mukdams
kā virpuļa dejā,
smejies no visas sirds!
ielaid laimi sevī!
smejies kā strautiņš smej agrā pavasarī
mīli, mīli – mīli no visas sirds
mūs, savus mīļos un
sevi
jā – sevi neaizmirsti
par sevi visbiežāk atceries,
dzirdi?
par sevi atceries biežāk,
par sevi domāt
un sevi mīlēt
atceries biežāk
(ja ikdienas skrējienā,
netīšam – nesadzirdam,
netīšām – paskrienam garām..)
iekāp pļavas ziedos,
apgulies zālē kā bērnībā
un raugies debesīs,
nejūti raižu un rūpju
zīmē debesīs mākoņus,
mākoņus atdzīvini,
lai kāds kļūst par
Tavu sapņu zirgu,
lai kāds – par priecīgu
kaķēntiņu
(par ko vien Tu vēlies – mākoņus atdzīvini!)
ZIEDI, DZIEDI un SMEJIES!
MĪLI!
Ielaid LAIMI sevī!
rūpes un raizes – pa vējam
lūdz vējam, lai aiznes tās prom
nevienu skumju dienu
vairs nelaid pie sevis
un ja nu kāda
pavisam netīši
iemaldās,
saki:
“skumjajām dienām – gana.
un punkts.”
(parādi durvis, ja vajag,
reizēm tā vajag!)
ziedi, dziedi un smejies
cik spēka!
mīli!
pļavā, kas Tavā sirdī,
ieskrien un izdejojies
no visas
sirds
ja kāds prasa gadus,
saki kā jūties,
sauc gadus no sirds
(ne no papīriem gūtos)
ZIEDI, DZIEDI un SMEJIES!
MĪLI!
Ielaid LAIMI sevī!
smejies kā strautiņš agrā pavasarī
dziedi kā lakstīgala: skanīgi, liegi
un ziedi!
Ziedi no visa spēka!!!
Daudz laimes dzimšanas dienā Tev, mammu!!!
Dace
