Labs vakars jūsmājās!:)
Un jau atkal pie baltas lapas apsēžos bez mazākās nojausmas par ko būs stāsts šovakar. 🙂 Nē, šis laikam būs tas vakars, kad nevelk uz dziļajiem ierakstiem 🙂
Tikko darba nedēļa noslēgusies. Un vēl tas ar neapbruņoto aci pētītais saules aptumsums šodien.. 😀 Nedēļas vidū skatītā ziemeļblāzma.. Visa kā neparasta mazliet par daudz.. Un es arī esmu tikai cilvēks. 😀
Šodien vedot savu mājas mīluli pie vetārsta, kuriozs gadījās. Tikko biju pārkāpusi pāri slieksnim.. kurpes novilku. Vienu no tām paspēju pat akurāti maliņā nolikt, t.i., piestumt ar eleganti nostieptu (šķiet, Ponomarjovam tāds uikāpatiktu :D) kājas pirkstgalu pie sienas malas 😀 Pieklājībai jābūt. Arī pie vetārsta. 😀
Cilvēki, kas tur jau rindā gaidīja, pievērsās man ar to īpašo skatienu. Sirsnīgi nosmējos (viena pati, protams!) un uzvilku atpakaļ. Nezinu, par ko vispār tajā brīdī domāju. Pieļauju, ka cilvēks ar tik lieliem sapņiem kā man drīkst atļauties arī būt nedaudz neparasts🙂 Cerams, ka vēl daudz interesantu dienu priekšā!
Bija vēl tāds nedaudz traģikomisks zvans šodien. Apdrošinātāji zvanīja. Varot pret traumām apdrošināt. Gan jau būsiet pamanījuši, ik pa laikam visur pavīd īpašie piedāvājumi. Tādi, kurus garām laist, maigi sakot, neprāts.
Tātad, ar to sausi lietišķo un reizē arī enerģiski ieinteresēto balss toni cilvēks pastāstīja, kāpēc šis piedāvājums man būtu tik izdevīgs: “Nu, piemēram, ja jūs nomirsiet, mēs jums izmaksāsim 72 tūkstošus, neatgriezeniskas invaliditātes gadījumā – 43 tūkstošus..”
Spēju emociju uzplūdā pārtraucu pārdevēju: “Ziniet, ļoti gribas dzīvot! Saprotu, ka izdevīgs piedāvājums, bet padomājiet no mana skatu punkta..” Klausules otrā galā cilvēks tāds apķērīgs gadījās. Apklusa. “Tagad mums 25% atlaide”, viņa turpināja. Nu tā jau ir cita runa. Ar to tad arī vajadzēja sākt 😀 Bet vispār cilvēki reizēm maz domā līdzi tam, ko runā. Bizness paliek bizness. Jāpārdod ir. Bet veidu, kā to izdarīt, cilvēks tomēr var izvēlēties pats.
Vēl varētu pastāstīt, ka biju šodien veikalā 😀 Bet, tas būs par traku 🙂
Man bija svarīgi šodien nelikt jums vilties, ka jau atkal nav ierakstu. Jā, zinu, zinu, ja nav nekas dižs ko pateikt, reizēm labāk paklusēt. Bet man ir motivējošs dedlains. Esmu gatava runāt par jebko 😀
Un to, kā pazaudēt lasītājus septiņās dienās, es jau pamēģināju iepriekšējā nedēļā. Nevaru tā riskēt vēlreiz 🙂
Jauku vakaru vēlot un uz atkalsatikšanos rīt,
Dace
