atrast upi
iebrist līdz ceļiem
sajust kā straume
no pēdām smagumu
aizskalo prom
atrast ūdenskritumu
zem ūdens šalts ienirt
ļaut sevi noskalot
mirdzoši tīru
no vārdiem, kas sveši
pielipuši
kārtu kārtām
(kā pērnā gada lapas
jau sākušas trūdēt)
to visu ūdeņiem atdot,
lai aizskalo prom
visu, kas svešs
bet netīšām sevī paņemts
kā sīpolu mizu
nolobīt nost
tīrai un baltai dvēselei
vajaga tīru templi
savu dvēseli pabarot
ar putnu dziesmām
un vēja čukstiem
tikko pļautas zāles smaržu
ieelpot sevī
no ēnas saulītē sevi ievest
pašam piecelties
un sevi saulītē iecelt
noturēt sevi tīru
lai arī kādi vārdi
un svešas domas
pa dienu
(vai dzīves gadiem!)
klāt .. pieaugušas
visu svešo
bez žēlastības
ūdeņiem dot
atrodi savu upi
iebrien līdz ceļiem
un aizskalo savu pēdu
smagumu prom
atrodi ūdenskritumu
kur zem ūdens šalts ienirt
un ļauj sevi noskalot
mirdzoši dzīvu
atstāj sev savas domas
un
savus vārdus
noturi sevi TĪRU..
