Par ko šovakar varētu parunāt? Droši vien kaut ko vēsu vajadzētu 😀 Nav grūti. Lai top! Par spēju strīdēties mierīgi. Par spēju neuzvilkties grūtās situācijās un saglabāt vēsu prātu. Par spēju, kas ik pa laikam nepieciešama ikvienam no mums – par spēju risināt konfliktus ar eleganci 😉
Kāpēc rodas pārpratumi un kāpēc cilvēki strīdas? Skaidrs, pārpratumi tāpēc, ka cilvēku uztvere atšķiras. Ja vēl starp sievieti un vīrieti, tad vispār.. 😀 Vienmēr būs ļoti dažāda reakcija uz vienu un to pašu notikumu, jo katram sava dzīves laikā uzkrātā pieredze. Un savs ego arīdzan mēdz ierunāties 😉 Un tomēr – kas ir tas, ko varam darīt, lai vairāk veicinātu savstarpējo sapratni un strīdu nepadarītu bezjēdzīgu?
Man liekas, ka pirmā lieta, ko ieteicams atmest strīda laikā – tā ir vēlme kliegt. Spēja savaldīties tādā brīdī ir zelta vērtē. Turklāt mierīgi, bet stingri izteikti vārdi ir daudz efektīvāki par augstajām frekvencēm, kuras ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski grūti sadzirdēt 😉 Jā, kliegšana, ārdīšanās ir ļoti pašsaprotama reakcija situācijās, kurās kāds pārkāpis mūsu robežas, tomēr no tām jēga maza. Tas nepalīdz veidot dialogu. Lai atrisinātu konfliktu bez dialoga neiztikt. Turklāt, tādējādi varam saglabāt cieņu gan pret otru, gan arī paši pret sevi. Sākot kliegt, zaudējam paškontroli un patiesībā sevi uzkurinām vēl vairāk. Brīdī, kad emocijas sit augstu vilni, ne to vien otram var sarunāt. Jo īpaši to, ko patiesībā nemaz nedomājam. Un ar vārdiem ļoti, ļoti var sāpināt otru cilvēku. Ievainot tik ļoti, ka strīda karstumā pateiktie vārdi sāpēs vēl ilgu laiku pēc tam. Tāpēc labāk apstāties brīdī, kad vēl spējam apstāties ..😉 Lai nepadziļinātu konfliktu vēl vairāk. Un nevairot sāpes. Strīdēties jau tāpat nav viegli 🙂
Lai cik liela un sirsnīga vēlme arī nebūtu, tomēr atturēties no tiesāšanas un nosodīšanas. Mēs nezinām, kā mēs rīkotos, ja būtu otra cilvēka vietā. Mēs neesam otra cilvēka vietā. Mēs nezinām neko par to, kam viņš savā dzīvē izgājis cauri. Bērnība atstāj milzīgu iespaidu uz visu cilvēka tālāko dzīvi. Nē, es šobrīd galīgi nedomāju, ka cilvēkiem, kuri ļoti nodara pāri citiem, tas būtu kāds attaisnojums. Tomēr “tiesu darbi” lai paliek augstākiem spēkiem. Varam piedot. Vai arī skumji pieņemt, ka ir tā, kā ir. Bet nav nekādas jēgas no “kā gan tu varēji ko tādu izdarīt” vai arī “par ko tu vispār domāji?” un līdzīgas šī jautājuma variācijas. Nevaram ietekmēt neko no tā, kas jau noticis. Tas, kas ir noticis, ir beidzies. Bet varam ietekmēt šo brīdi un situāciju nepadarīt vēl grūtāku. Mēģināt otru izprast nevis uzņemties soģa lomu 😉
Ja nu tomēr sāp tik ļoti, ka no sirds gribas izkliegt visas dusmas uz otru cilvēku, to, protams, var darīt. Bet arī tas ir jāmāk. Ir svarīgi izkliegt pa tēmu, nevis pieķert klāt visus klusos aizvainojumus, kas rūpīgi uzkrāti pēdējā pusgada vai gada laikā un tā kā radusies izdevība, tad pie reizes arī .. 😀 . Svarīgi pateikt, kas tieši ir sāpinājis un kāpēc esam tik ļoti sadusmoti. Un iespēju robežās šo visu sakārtot iespējami ātrāk. Kāpēc tā? Lai saudzētu savu veselību. Lai netīšām neizgāztu savas dusmas uz cilvēku, kuram tās galīgi nav domātas. Un pats galvenais – lai saudzētu un koptu savstarpējās attiecības.
Un kas nu tā par spēju risināt konfliktus – ja nespējam piedot vai palūgt piedošanu un atzīt savas kļūdas 🙂 “Lūdzu, piedod” reizēm ir grūtāk pasakāmie vārdi. Un vēl grūtāk ir piedot. Bet tikai šis spēs nolīdzināt visus negludumus. Un, ja lūdzam piedošanu vai piedodam, tad darām to ar visu sirdi un dvēseli. Nemetam vairs otram pie pirmās izdevības acīs, ka bija tāds gadījums.. 😀 😉
Jā, varam arī nepiedot, bet, ja tas nozīmē visu mūžu auklēt sevī lielu aizvainojumu un sāpi – vai ir tā vērts? Un galu galā – ja nu nebūs tāda brīža – piedot vai palūgt piedošanu vēlāk..?
Un vēl viena nianse, ko svarīgi paturēt prātā – pārstāt strīdēties par sīkumiem. Neienest savstarpējās attiecībās šīs blusas, kas izraisa pilnīgi nevajadzīgu kasīšanos un piekasīšanos. Tas paņem milzum daudz enerģijas, bet labuma nekāda.. Ne pašam, ne otram. Dzīvojot šeit un tagad, spēt novērtēt to, kas mums dots nevis darīt visu, lai zaudētu sev tuvus cilvēkus. Un spēt konfliktus risināt ar eleganci 😉
Labestīgu vakaru vēlot,
Dace
