Labs vakars jūsmājās!:)

Īsumā pastāstīšu par sevi un to, kāpēc tapis šis blogs.

Tātad, kā jau nojaušat, mani sauc Dace:) Ja nu kādu tas interersē, šo vārdu izvēlējās mans tētis. Paldies viņam par to. Ja varas groži būtu tikuši vecmāmiņai, es būtu Solvita.

Esmu 36 gadus jauna sieviete ar milzīgu dzīvotsparu un, kā mēdz apgalvot līdzcilvēki, arī lielām caursišanas spējām. Man gan nepatīk vārds caursišana (precīzāk, šī vārda agresīvi sāpīgā sakne), tomēr dzirdot, ar kādu balss intonāciju tas man tiek veltīts, aptveru- tas tomēr ir kompliments!

Un vēl – man ir pavisam, pavisam Lieli (jau taustāmāki) sapņi, kurus arī šajā dzīvē ļoti gribētos īstenot (bet par to nedaudz vēlāk kādā atsevišķā ierakstā jau pavisam drīzumā).

Man ļoti patīk dziedāt un vēl vairāk – rakstīt. Ik pa laikam piedzimst pa kādam dzejolim vai pasakai, kuriem arī kaut kur IR jāatrādās. Ir pāris grāmatiņas.

 

Tātad, kā jau noprotat, šī bloga mērķis ir ļoti savtīgs un egoistisks (bet varbūt arī ne! Varbūt ar tā palīdzību izdosies iekustināt lielas lietas!)  mēģināšu īstenot savus sapņus. Un  iedvesmot Tevi īstenot Tavējos. Vienu pēc otra. Neizdošanās gadījumā vismaz nevarēšu sev pārmest, ka pat nemēģinot biju atmetusi ar roku.

Tāpēc blogs savā ziņā būs arī par uzdrīkstēšanos iziet ārpus komforta zonas. Tostarp, īsti nekaunīgu un tomēr līdz sirds dziļumiem kvēlu sapņu īstenošanu. Par to, ka viss ir iespējams. Ja vien tici, ka ir. 🙂

Jauku vakaru vēlot, un, protams, pal-dies, ka izlasījāt šo vārsmojumu;)

Dace