Sveiciens ikvienam no jums šajā pavasarīgajā sestdienas dienā!
Ņemot vērā komentārus, ieteikumus un jautājumus (vēlreiz paldies par vakar saņemtajiem komentāriem), nolēmu, ka par visu uzrakstīšu vēlreiz.
Varbūt iepriekšējais raksts “Lūdzu, izlasiet..” sanāca daudz par emocionālu. Par daudz liekvārdības. Un vispār nav īsti skaidrs, ko tad es īsti gribu panākt:) Tāpēc rakstu vēlreiz. Ceru, ka šoreiz man sanāks.
Turaties, būs gari atkal. 🙂 Tāpēc, ka sestdiena. Tomēr ceru, ka jums būs laika un pacietības šo izlasīt. Mazliet ieskatīsimies pagātnē.
Īsi par 2006.gada situāciju nekustamo īpašumu tirgū
Cilvēkus, kas tolaik ņēma kredītus bankā varēja iedalīt 2 lielās grupās: ģimenes, kas ņēma kredītu savas mājvietas iegādei un uzpircēji, kas cerēja uz vieglu un ātru peļņu. Es piederu pie pirmās. Cilvēks, kurš pārdeva man 2 istabu dzīvokli ar noslēptu pelējumu bonusā – pie otrās grupas.
Bankas aktīvi piedāvāja hipotekāros kredītus. Kredītus ar nekādu (jeb +0%) pievienoto bankas likmi. Paskaidrošu sīkāk. Kredīta procentu likme veidojas no divām komponentēm – bāzes likmes un bankas pievienotās likmes.
Bāzes likme ir starpbanku likme jeb 3 mēnešu EURIBOR, 6 mēnešu EURIBOR, kas tiek mainīta ik pēc 3 vai 6 mēnešiem. Par bāzes likmi banka pati var aizņemties finanšu līdzekļus tirgū, lai varētu aizdot tos tālāk kredīta ņēmējam.
Savukārt, bankas pievienotā likme ir bankas tīrā peļņa. Tolaik bankas no savas peļņas praktiski atteicās. Tātad, vienīgā procentu likmes komponente bija tā 3 vai 6 mēnešu EURIBOR. Un nekāda bankas pievienotā papildus procentu likme. Vai arī simboliska. Kā manā gadījumā. Tie bija +0.5%.
Ļoti pievilcīgi kredīta izsniegšanas nosacījumi cilvēkiem, kas ilgojas pēc savām mājām. Šādus hipotekārā kredīta piedāvājumus ar nekādu (jeb +0%) pievienoto bankas likmi tajā periodā varēja sastapt ik uz soļa. Šodien to varētu saukt par manis jau pieminēto bezatbildīgu aizdevuma izsniegšanu. Un nevis bezatbildīgu aizņemšanos. Finanšu institūcija ir zinošāka nekā cilvēks, kas piesakās aizdevuma saņemšanai. Izvērtēšanu-piešķirt vai nepiešķirt aizdevumu – tomēr veica banka.
Lai izsniegtu kredītu attiecībā pret nekustamo īpašumu, īpašums bija jānovērtē. Tolaik šos vērtējumus nereti veica pašas bankas. Arī manējo. 2006.gada 18.septembrī parakstīju aizdevuma līgumu par 44110 EUR aizdevuma piešķiršanu nekustamā īpašuma iegādei. Ar termiņu uz 25 gadiem jeb līdz 2031.gada 1.septembrim. Jā, bija arī saruna ar bankas speciālistu, ka apstākļi manā dzīvē var mainīties. Atbilde bija: ja nu nebūs iespēja atmaksāt kredītu, pārdosiet īpašumu un kredītu bankā dzēsīsiet. Elementāri. Un ļoti naivi. No manas puses. Vēl vairāk – no finanšu institūcijas puses.
Aptuveni pusotru gadu vēlāk sākās nekustamā īpašuma krīze un īpašumu vērtība sāka strauji kristies. Plus vēl mana dzīvokļa pelējums parādījās visā tā krāšņumā. Arī bērnam veselība sašķobījās pamatīgi. Pa gaisu lidojošās pelējuma poras un mitrums dzīvoklī darīja savu.
Situācija tagad
Pelējums dzīvoklī un mitrums šobrīd atkal ir novērsts. Šoreiz pamatīgāk nekā iepriekšējās reizes. Bet nav novērsti tā cēloņi. Jo pelējums ir ieēdies visā 5-stāvu daudzdzīvokļu nama sienā. Ārpusē ķieģeļos ir plaisas, par kurām iekšā nāk mitrums.
Tīri grafiski savu šī brīža situāciju ar bankai neatmaksāto kredītu un sava dzīvokļa potenciālo tirgus vērtību varētu atspoguļot šādi:
Nav iespējams pārdot nekustamo īpašumu, lai dzēstu kredītu. Jo arī pēc īpašuma pārdošanas (kuram, starp citu, nepieciešama bankas atļauja) tik un tā paliek kredīts bankā 22623.40 EUR apmērā. Un tas ir gadījumā, ja izdodas to 2istabu dzīvokli ar visu slēpto pelējumu tirgū par 14500 EUR kādam pārdot. Nepilnu gadu atpakaļ bankā interesējos par sava dzīvokļa pārdošanas vērtību. Nosauktā cena bija 11500 EUR kā maksimums..
22623.40 EUR – tā ir tā starpība, ko izraisīja nekustamā īpašuma burbulis. Tā ir tā atbildība, par kuru bankas negrib neko dzirdēt. Jo pats vainīgs. Jā, bet.. daļēji. Jo bankas pašas veicināja nekustamā īpašuma burbuli, pašas aktīvi piedalījās ar tiem nekāda pievienotā bankas likme piedāvājumiem, bet atbildību, t.i. zaudējumus uzņemties negrib. Jau minēju, ka banku peļņa joprojām desmitiem miljonu.
Par maksātnespēju
Dažiem varbūt radīsies jautājums, kāpēc neierosināju maksātnespēju? Pirmkārt, šodien man vēl ir darbs. No šī brīža uz priekšu veselu mēnesi man ar garantiju vēl būs ienākumi.
Otrkārt, kredīta galvotājs ir mamma. Galvotājs atbild par kredītu gadījumā, ja aizņēmējs to nespēj. Galvotājs ir tas pats aizņēmējs. Tikai savādāk nosaukts. Pārdomāti no banku puses. Bet, vai izsniedzot kredītus, tās patiešām sīki un smalki visiem kredītņēmējiem izstāstīja to, ko nozīmē galvotājs? Mani māc šaubas par to, vai tas tika darīts. Sliecos domāt, ka tie kredītņēmējiem tika piedāvāti kā standarta līgumi.
Lai salasītu kaut daļu no tiem pietrūkstošajiem 22623.40 eiro, savu dzīvesvietu jāzaudē mammai un arī vecmāmiņai. Jo no galvotāja paņems visu, kas tam pieder un arī tad vēl būs pa īsu lai salasītu visu trūkstošo summu kredīta dzēšanai. Pie tam šajā gadījumā dzīvesvietu zaudē jau 3 ģimenes. Un man arī nebūs kur pārcelties dzīvot. Savai mammai es to nodarīt nevaru. Un arī vecmāmiņai ne. Viņa ko tādu vienkārši nepārdzīvotu savos 81 gados.
Par bankas kredīta procentiem
Kredīta likme jau it kā neliela. Šobrīd kopējā kredīta procentu likme man ir 2.414%. Maz? Aplūkosim tīros skaitļos. Atcerieties, minēju iepriekšējā rakstā to anuitātes grafiku. Tas nozīmē, ka pirmajos 5-6 gados vispār kredīta pamatsumma praktiski stāv uz vietas jeb tiek dzēsta ļoti minimāli.
Pārskatāmības labad esmu apkopojusi informāciju grafiski. Tīri skaitliski procentu apmērs pret neatmaksāto kredīta aizdevumu ir 21.7% (!!!). Kredīta procenti uz doto brīdi veido 8039.01 EUR jeb 21.7% no neatmaksātā aizdevuma vērtības. Nav slikti. Bankām.
Tie iepriekšējos rakstos (sk. saistītos rakstus šī raksta beigās) pieminētie 8000 EUR jeb precīzāk – uz doto brīdi 8039.01 EUR procentu maksājums ir tas, ko bankai var neatdot¸ ja atmaksā kredītu pirms termiņa. Tā ir peļņa, kas bankai aiziet gar degunu. Protams, no maniem 8 tūkstošiem eiro viņi neko daudz nejutīs. Būs nepatīkami, tas arī viss.
Bet padomājiet, ja viņi neiegūtu procentus no 100 ģimenēm, piemēram. Jā ir līdzīgi kredītnosacījumi kā man, tad tie jau ir ~800000 EUR neiegūtās peļņas. Tas uz ko es velku – nesamaksāt kredīta procentus ir vienīgais veids, kā “palīdzēt” bankām uzņemties kaut daļu atbildības. Par bezatbildīgu un vieglprātīgu aizdevumu izsniegšanu.
Tomēr pats svarīgākais aspekts šajā visā iespēja latviešiem palikt Latvijā. Lai nav spiesti doties prom. Lai var palikt tepat mājās. Kopā ar saviem bērniem. Bērniem ir vajadzīgi vecāki.
Par manis pieminētajām 100 ģimenēm, kurām kopā varētu palīdzēt
Arī paskaidrošu sīkāk. Šobrīd es nevācu kaut kādus tur mistiskus 3.7 miljonus eiro 100 nezināmām Latvijas ģimenēm. Tas ir plāns nākotnei. Un potenciāli varētu izskatīties tā (modelis var arī pamainīties, jo man vēl trūkst dažāda veida papildinformācijas, bet vismaz priekšstatam).
1) prioritāte jeb mērķauditorija būtu mammas, kuras vienas audzina bērnus un kurām kredīts ņemts 2006/2007 gadā un kurām šis dzīvoklis ir viņu vienīgā dzīvesvieta. Viņu mājas. Sieviete viena nespēj tikt ārā no šīs situācijas. Pat ģimene, kurā 2 pieaugušie, to nespēj. Tātad, doma ir apzināt šo mērķauditoriju, apzināt, cik tādu cilvēku ir, kādi ir neatmaksātie kredīta atlikumi. Tas ir pirmais.
2) kad ir iegūta skaitliskā informācija un kopējais cipars (jā, zinu, informācija ir jāpārbauda, lai izslēgtu krāpniecības riskus), tiek dibināta biedrība, uz kuras vārda tiek atvērts konts bankā;
3) šajā brīdī mēs visi kopā esam tie, kas varam palīdzēt katrai no šīm ģimenēm, veicot iemaksu biedrības kontā. Šis ir tas brīdis, par kuru minēju iepriekš – ar tiem aptuvenajiem 3.7 miljoniem eiro un ja izdotos procesā iesaistīt pusmiljonu mūsējo, tie būtu tie 7.40 EUR. Tas ir tikai aptuveni, kā piemērs. Es šobrīd nezinu, cik tādu ģimeņu ir Latvijā.
4) Glābtās ģimenes paliek Latvijā. Paliek kopā ar bērniem. Katra ģimene, kurai tiek dota iespēja palikt mājās, ir milzīga vērtība. No katras tādas ģimenes arī veidojas mūsu latviešu tauta. Vairs nav jābrauc prom no šejienes neveiksmīgi paņemtā kredīta dēļ. Un patīkams blakusefekts – bankām tiek viņu daļa piespiedu atbildības par bezatbildīgu aizdevumu izniegšanu.
5) kāpēc es šo ideju par n-tajām ģimenēm nerealizēju jau tagad? Tāpēc, ka šobrīd to emocionāli nespēju izdarīt, jo pati esmu viena no šiem kredītņēmējiem. Cilvēki arī neuzticēsies, zinot, ka man pašai bankā kredīts. Var izskatīties tā, ka citu ģimeņu aizsegā patiesībā vācu sev. Es to negribu. Es gribu vairot labo, nevis negācijas. Tās jau tāpat ir pietiekami.
Par manu Lielo sapni
Ziniet, kā ir? Skatoties uz savu milzīgo kredītu slogu un visu neveiksmīgo apstākļu sakritību, varēju izvēlēties vairākus ceļus:
1.variants – braukt prom uz ārzemēm un atstāt bērnu šeit. Ja sanāks, kaut kad paņemt līdz. Ja nesanāks, atrast cilvēku, kurš par to parūpēsies. Esmu ar dēlu runājusi par to. Viņš nesaprot, kāpēc jādomā par braukšanu prom. Viņš palikšot. Es taču neaizbraukšot prom uz ilgu laiku?
2.variants – nolaist rokas, iekrist neglābjamā depresijā un padarīt sev galu (starp citu, esmu dzirdējusi par atsevišķiem kredītņēmējiem, kas to tiešām arī izdarījuši. baisi!);
3.variants – meklēt risinājumus šai situācijai. Domāt, ko es varu darīt, lai šo situāciju atrisinātu.
Izvēlējos 3.variantu. Tā arī dzima mans lielais sapnis par tiem 37000 rokasspiedieniem 1 eiro vērtībā.. Traki, naivi, bet tāds ir mans Lielais sapnis! Tāpēc piedzima šis blogs. Ar ierakstiem gandrīz katru dienu un ar dažnedažādiem mēģinājumiem piesaistīt jūsu uzmanību. Ar manas grāmatas publikācijām. Ar jebko, ar ko varētu piesaistīt jūsu uzmanību. Piesaistīt, bet ne iežēlināt. Iežēlināšana ir manipulēšana. Tas man neder, jo ar bloga ierakstu palīdzību vēlos izraisīt jūsos pozitīvas emocijas. Lai varat pasmaidīt. Ik pa laikam pasmieties. Lai ir interesanti lasīt. Lai gribas atkal atgriezties šajā interneta vietnē. Lai ir gaiša sajūta šeit ienākot.
Šobrīd manam Lielajam sapnim noticējuši vairāki desmiti cilvēku. Man ir 92 rokasspiedieni jeb 92 EUR. Jā, tas nav sevišķi daudz, ja vajadzīgi ir 37123.40 EUr. Bet tā vairs nav apaļa nulle. Pamats jau ir ielikts!
Arī 1 eiro ir nauda. Ja varat to ziedot slimiem bērniem un vēl kaut kur citur, dariet to!!! Dariet labu! Tas būs svētīgi.
Tas, ko vēlējos atspoguļot, kredīts bankā uz visiem tiem nosacījumiem jeb neveiksmīgu apstākļu sakritības rezultātā patiesībā ir kaut kas līdzīgs lēnai nāvei. Jā, no tā nemirst uzreiz. Ja pats sev roku nepieliek. To es nedarīšu. Gan sevis, gan arī sava dēla dēļ. Bet no šī apburtā loka saviem spēkiem izrauties nevar. Tāpēc arī meklēju rokasspiedienus.
Vai mans Lielais sapnis par brīvību piepildīsies? Patiesībā, es nezinu. Vai izdosies realizēt arī to ieceri, ar kopīgu sadošanos rokās vēl tām n-tajām ģimenēm, par ko minēju šajā rakstā? Arī to es tiešām nezinu.
Bet man ir ticība. Manī ir milzīga, prātam neaptverama ticība. Par to, ka tas IR iespējams.
Sirsnīgs paldies, ka izlasījāt. Turpināšu ierakstus līdz Lielā sapņa īstenošanās datumam. Līdz 15.aprīlim. Līdz savai dzimšanas dienai.
Ar mīļumu pret ikvienu no jums, Dace
Ar šo rakstu saistītie ieraksti:
Lūdzu izlasiet un padomājiet par to
Tuvākais plāns nonākt mediju uzmanības lokā
