Labrīt, manu lasītāj! 🙂
Šorīt veros laukā pa logu un domāju: labi tomēr, ka saules peldes vakar neatliku. Šodien var cerēt uz gaisa un mākoņu. Nekas cits izskatās, ka nespīd 😀
Vakar ap pusnakti iznīcināju savu elektrisko plīti. Malacis! Neplānota, tomēr neizbēgama diēta. Zaļumi un ūdens. Kā zaķim.
Ja reiz par zaķiem ieminējos (lūdzu, abstrahēties no tiem zaķiem, kas kā pirmie ienāk prātā. Šoreiz zaķis ir vīriešu dzimtē) – pateicoties vienam tādam zaķim, atkal esmu brīva kā putns debesīs. Un ļoti laimīga. Ja saproti, ka zaķis nav tavējais, var mierpilni pārstāt sadarboties. Zaķi nemainās. Zaķis ir un paliek zaķis. Nē, es šobrīd nerunāju par savu privāto dzīvi. Aizgāju prom no profesionālā zaķa. Un priecājos, ka jau atkal spēju izdarīt izvēli, kas saskaņā ar mani pašu.
Kas vēl pēdējās nepilnas nedēļas ietvaros sastrādāts? Ir atnākušas pāris MEGA atziņas. Caur dažnedažādām situācijām vari iepazīt sevi. Man kā reiz arī gadījās dažnedažādas situācijas. Un to arī paveicu. Iepazinu 🙂
Un galvenie secinājumi ir šādi:
- nekas nevienam nav jāpierāda. Beidzot esmu līdz šim tā pa īstam ar sirdi un dvēseli nonākusi. Citiem vārdiem, man ir vienalga, ko par mani domā, vai es patīku vai nepatīku.. Galvenais, lai es dzīvoju saskaņā ar savu sirdsapziņu, sadzirdot savas dvēseles balsi. Viss pārējais ir SĪKUMS! Nē, augstprātības nav. Līdzvērtīguma apziņa joprojām dzīva. Bet nav arī vēlmes kādam kaut ko pierādīt. Vairs nav.
- atkritumos izmetu vēl dažas nevajadzīgas, daudz par daudz novalkātas domas. Nonācu pie secinājuma, nu nevar tērēt laiku tur, kur nevajag! Ja jūti, ka nav vērts – tātad, NAV VĒRTS. Un mierpilni var celties un iet prom. Neatskatoties. Tā arī izdarīju.
Ko novēlu Tev?
Piedzīvot iekšēju mieru un klusu laimes sajūtu! Par to, ka esi! Par savu dzīvi. Par cilvēkiem, kas ir Tev līdzās. Līdz sirds dziļumiem apjaust, ka nevari būt laimīgs kaut kad nākotnē. Tikai un vienīgi TAGAD. Ja tagadnē ir kaut kas tāds, kas Tev ‘lauž nost spārnus’, kā dēļ jūties dziļi nelaimīgs – palūko, ko vari pamainīt un RĪKOJIES! Nē, nē! Nevis tad, kad būs vairāk laika, naudas un sazin kā vēl tik nē …Tagad. Tūlīt. Šajā pašā mirklī. Izdari to sevis dēļ. Nesalauz sevi līdz nepazīšanai. Tas ir tavā varā – to nepieļaut. Tā ir Tava atbildība – izvēlēties KĻŪT LAIMĪGAM. Esi no visas sirds laimīgs! Un vienmēr esi pret sevi PATIESS – tā lai spēj pats sevi sadzirdēt.. 😉
Tā, kas tad vēl?
Plānoju kopāsanākšanas jūras krastā. Ar sarunām par būtisko. Vēl nezinu, vai tie būs agri rīti (līdz ar saullēktu), vai saulrieta brīži. Katrā ziņā priecāšos Tevi satikt klātienē.
Reizēm, lai atrastu to, ko meklē, ir jāapstājas. Un jāpalūko, ko tad īsti meklē. Un vai to, ko meklē, jau neesi atradis? Ir vērts apstāties. Un sajust. Veltīt savu laiku SEV. Kad satiec sevi pa īstam, pa īstam vari satikt arī cilvēkus sev līdzās. Bez maskām 😉
P.s. Vēlos padalīties arī ar šo starpgadījumu. Pavēlā vakara stundā, braucot pa naksnīgajām pilsētas ielām, pēkšņi pirms paša auto uz ceļa izskrēja ezītis. Sabremzēju. Apstājos. Pretī brauca mikroautobuss. Jūtu, ka sirds trīc. Pamanīs dzīvību? Apstāsies? Nesabrauks…? Sapratīs, ka JĀAPSTĀJAS..?
APSTĀJĀS un PAMANĪJA. Ezītis pārgāja otrpus ielai. Nevaru aprakstīt to laimes sajūtu.. Smaidīju un raudāju vienlaikus. Tikpat kā savu dzīvību būtu izglābusi..
Ir labi būt DZĪVAM! Ir labi, ka spēj būt līdzās, bet otram DZĪVĪBU neatņemt. Ir labi, ka spēj ikvienu dzīvo radību cienīt. Nesamīt, nesabraukt un .. saudzēt.
Viegluma un prieka piepildītu šo dienu vēlot,
Dace
